w w w . s a r g s . l v
3
l a t v i j a S z i ņ a S
28. maijā
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri Baltijas valstu aiz-
sardzības ministru tikšanās laikā pārrunāja trīspusējās sadarbības aktualitātes.
Aizsardzības ministri uzsvēra sabiedroto atbalsta būtisko nozīmi Baltijas valstu
drošības sekmēšanā un vienojās par nepieciešamību izstrādāt risinājumus ilgtermiņa
sabiedroto klātbūtnei Baltijas valstīs. Lēmumus par
NATO
atturēšanas politikas nāka-
majiem soļiem pieņems 2016. gadā
NATO
samitā Varšavā.
Baltijas valstu ministri vienojās uzsākt kopīgu izpēti, lai izstrādātu risinājumu vi-
dējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstībai. Latvija ir ieinteresēta, lai nā-
kamā gada sākumā varētu uzsākt sarunas par Baltijas valstu vienotas pretgaisa
aizsardzības sistēmas izveidi, tai skaitā iepirkuma īstenošanu.
«Kopīgs pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkums būtu ļoti nozīmīgs un praktisks
solis Latvijas un Baltijas valstu militāro aizsardzības spēju stiprināšanā ilgtermiņā, kā
arī ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus, atvieglotu sistēmu uzturēšanu un apmācību pro-
grammu izstrādi,» uzsvēra R. Vējonis.
Ministri arī vienojās izstrādāt kopīgu koncepciju Baltijas valstu mācību infrastruk-
tūras un resursu attīstībai. Amatpersonas bija vienisprātis, ka jāturpina darbs pie Baltijas
bataljona nākotnes iesaistes plānošanas. Atkārtoti tika uzsvērta sadarbības stiprināšanas
nepieciešamība ar Ziemeļeiropas valstīm un Poliju.
Baltijas valstu ekspertiem ministru sanāksmē tika dots uzdevums sniegt priekš-
likumus sadarbības uzlabošanai starp Baltijas valstu zemessargiem, kā arī glābšanas
un meklēšanas darbu jomā.
Sanāksmes laikā Baltijas valstu ministri tikās ar Ukrainas aizsardzības ministru
Stepanu Poltoraku un apsprieda aktuālo situāciju Ukrainā.
8. jūnijā
Rēzeknē, Ādažos un Rīgā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku, Valsts
robežsardzes un ASV armijas medicīniskās evakuācijas vingrinājums ar helikopteru
«Black Hawk»
atbalstu.
Vingrinājumā trenēja spējas atbalstīt vienlaikus 10—15 cietušo karavīru medi-
cīnisko evakuāciju ar neatliekamās palīdzības mašīnām un helikopteriem, kā arī ASV
«Black Hawk»
helikopteru spējas transportēt lielu skaitu cietušo, bet slimnīcas —
vienlaikus uzņemt tik daudz pacientu.
Scenārija ietvaros tika izspēlēta situācija pēc sprādziena daudzstāvu ēkā. Ievienoto
lomās iejutās Latvijas, ASV, Somijas, Norvēģijas un Lielbritānijas karavīri. Ar autotrans-
portu un helikopteriem viņus transportēja uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes
slimnīcu «Gaiļezers». Vingrinājumā tika iesaistīti arī Latvijas un ASV militārie mediķi.
«Mums kā lielākajai valsts neatliekamās palīdzības slimnīcai šī ir iespēja vēlreiz
pārbaudīt savu gatavību ārkārtas situācijās visos līmeņos,» norāda Austrumu slimnīcas
valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.Viņa uzsvēra, ka līdz šim tieši Austrumu slim-
nīcas mediķi ir uzņēmuši cietušos no vistraģiskākajiem notikumiem. Arī Zolitūdes tra-
ģēdijā vissmagāk cietušie 12 cilvēki tika nogādāti Austrumu slimnīcā, un viņi visi tika
izglābti. Lai šādus rezultātus sasniegtu, ir svarīgi pastāvīgi uzturēt slimnīcas gatavību
reaģēt katastrofu situācijās, piebilda slimnīcas vadītāja. Šī bija pirmā reize Latvijas vēs-
turē, kad militārās mācības notika civilajā slimnīcā.
Maijā
Nacionālie bruņotie spēki nosūtīja piecus karavīrus dalībai mācībās
«Combined
Resolve IV»
, lai veicinātu savietojamību starp Latviju un tās sabiedrotajiem.
Latvijas vienība ir viena no desmit
NATO
sabiedroto un trīs partnervalstu vienībām,
kas piedalās mācībās
«Combined Resolve IV»
. Operācijā pārbauda
NATO
dalībvalstu spēku
iesaisti un manevrus.
ASV armijas 3. kājnieku divīzijas 1. bruņotās brigādes kaujas grupa, kas izvietota Fort-
stjuartā Džordžijā, ir galvenā ASV vienība, kas piedalās mācībās.Trīs Latvijas pārstāvji mā-
cībās darbojas šīs vienības sastāvā, bet divi — izlūkošanas nodaļā.
27. maijā karavīri noMičiganas Nacionālās gvardes 1431. inženieru rotas kopā ar Latvijas
karavīriem pie kazarmām pacēla Latvijas karogu.Turpmāk mācībās viņi darbosies kopā.
«Mūsu uzdevums ir strādāt kopā ar sabiedrotajiem,» sacīja virsseržants Andris Veiss.
Šā brīža darbības vidē bieži nepieciešama daudznacionāla rīcība, tāpēc virsseržants A.Veiss
uzsvēra komandas darba nozīmi. «Mēs darbojamies brigādes sastāvā. Mēs strādājam kopā,
nevis kā Latvijas vienība vai Bulgārijas vienība, bet gan kā viena liela organizācija.»
Virsseržants A.Veiss paskaidroja, ka galvenais mērķis bija integrēties brigādes sastāvā,
lai iepazītos ar ASV loģistikas un operacionālajām procedūrām. Procedūras mēdz atšķirties,
turklāt būtiski ir mācīties un praktizēt
NATO
standartus, lai labāk izprastu citu sabiedroto
taktiku, tehniku un procedūras, lai varētu sekmīgāk sadarboties.
Virsseržants A. Veiss norādīja, ka pieredze, kas gūta mācībās
«Combined Resolve IV»
,
sniegs pienesumu nākotnes operāciju izpildē, kā arī atzīmēja, ka gūto pieredzi nodos saviem
vienības biedriem.
Daudznacionālai sadarbībai piemīt unikāli izaicinājumi. Virsseržants A. Veiss atzina,
ka valodu barjera bija viens no izaicinājumiem mācību laikā, taču ir būtiski sarunāties ar
sabiedrotajiem, lai veicinātu savstarpējo izpratni.
«Latvieši bieži kopā ar citām valstīm piedalās dažāda mēroga mācībās,» sacīja virs-
seržants A.Veiss. «Mācības
«Combined Resolve IV»
sniedz iespēju Latvijas un citu
NATO
da-
lībvalstu karavīriem darboties liela mēroga koalīcijas struktūrā, kā arī nodrošina padziļinātu
savstarpējo izpratni un savietojamību.»
Mācības
«Combined Resolve IV»
norisinājās no 12. maija līdz 6. jūnijam ASV armijas
Apvienotās daudznacionālās apmācību pavēlniecības poligonos Hoenfelsā un Grāfenvorā
Vācijā. Tajās piedalījās vairāk nekā 4700 karavīru no 10
NATO
dalībvalstīm— Albānijas,
Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas un ASV —,
kā arī no trīs partnervalstīm—Moldovas, Melnkalnes un Serbijas.
Šīs mācības divas reizes gadā rīko ASV armija Eiropā, lai apmācītu dalībniekus kopīgi
sadarboties daudznacionālā un integrētā vidē, kā arī apmācītu ASV armijas spēkus, kas ro-
tācijas kārtībā tiek izvietoti Eiropā.
Pērn apritēja 20 gadi, kopš Latvija un Mičigana iesaistījās ASV partnerības programmā.
Programmas mērķis bija palīdzēt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai attīstīt aizsardzības spējas
pēc neatkarības atgūšanas.
1993. gada 30. jūlijā, kad vēl nebija pagājušas pat 90 dienas kopš sadarbības uzsāk-
šanas, septiņu cilvēku komanda no Mičiganas Nacionālās gvardes ieradās Latvijā, lai uzsāktu
pirmo no daudzajām sadarbības iniciatīvām, kuras mērķis bija palīdzēt attīstīt Latvijas aiz-
sardzības spējas.
Sagatavojusi
Ieva Plēsuma
.
Foto—Gatis Indrēvics, Toms Šics, Alfreds Pļadis, JMRC Reserve Component Affairs.
