par ļoti strauju ekonomiskās situācijas pa-
sliktināšanos, cenu pieaugumu un cilvēku
reālo ienākumu samazināšanos. Šobrīd
Krievijas sabiedrība — tas tai ir raksturīgi —
saliedējas vairāk ar savu politisko eliti, pir-
mām kārtām ar prezidentu Vladimiru Pu-
tinu. Bet jājautā, cik ilgi sabiedrība, kas ir
vairāk orientēta uz to, ko viņiem rāda tele-
vīzijā, nevis uz to, kas notiek, būs pārsvarā
par to sabiedrību, kas ieskatās ne tikai tele-
vizorā, bet arī savā ledusskapī. Atbildi mēs
nezinām. Otrs jautājums, ja situācija saasi-
nāsies, Krievijas sabiedrības neapmierinātība
pieaugs. Šī sabiedrība, balstoties uz informā-
ciju, ko saņemno televizora, droši vien uzstās
vadībai, tajā skaitā prezidentam, — dariet
taču kaut ko, sliktie Rietumi mūs ir nove-
duši tik tālu, ka esam pilnīgā nabadzībā!
Tad ir svarīgi, kādā veidā Krievijas vadība
izdomās tikt ārā no šīs krīzes, kas būs izvē-
lētais ceļš. Šā brīža uzstādījumi, tajā skaitā
«Krima — mūsu!», konflikta atbalstīšana
Ukrainā un tā tālāk, viennozīmīgi nav pie-
ņemami Rietumu sabiedrībai, nav pieņe-
mami
NATO
valstīm, to skaitā Latvijai.
Protams, Krievija šobrīd atbilstoši savam
redzējumam par valsti un perspektīvu, ne-
grib atteikties no šiem, kā viņi uzskata, iegu-
vumiem. Un, ņemot vērā propagandas vilni,
kāds ir Krievijā, viņiem to ir ļoti grūti izdarīt.
Pašreiz situācija ir ļoti sarežģīta, bet — gata-
vojies sliktākajam, ceri uz labāko.
— ja atceramies deviņdesmitos
gadus, vai situācija ir līdzīga?
— Citādāka, tad bija pagājuši ne tikai
daži gadi, bija pagājuši gadu desmiti, un
Krievijas un Padomju Savienības sabiedrība
bija ļoti lielā mērā nogurusi no padomju
sistēmas. Kopumā sabiedrība bija priecīga
tikt no tās vaļā. Šobrīd situācija Krievijā ir
cita. Es nezinu, vai socioloģiskās aptaujas
Krievijā parāda to, kas tur notiek. Un arī
neatkarīgi no socioloģiskajām aptaujām, ja
Krievijā notiktu brīvas un demokrātiskas
vēlēšanas, prezidents Putins tiktu pārvēlēts.
Es domāju, ka viņu noteikti atbalstītu vai-
rākums. Kāpēc? Viss atkarīgs no tā, cik efek-
tīvi strādā tā kastīte, ko mēs mīļi saucam par
televizoru.
— informatīvais karš un propaganda.
Daudzi uzskata, ka
NATO
, nerunājot
nemaz par Latviju, zaudē šajā cīņā.
Ko, jūsuprāt, Latvija ir palaidusi
garām, ko tai vajadzētu darīt?
—Godīgi sakot, es neesmu tik pesimis-
tisks kā daudzi. Pētot, kāda ir attieksme pret
Krieviju, rietumvalstīs procentuāli daudz
lielāks skaits cilvēku Krievijas politiku vērtē
negatīvi. Tas liecina, ka Krievijas propa-
ganda, kurā ieguldīti miljoni, ja ne miljardi
kopumā, — nav runa tikai par troļļiem, bet
arī par oficiālajiem kanāliem, filmām un
visu pārējo, — tomēr ir neefektīva. Tā ir
efektīva uz iekšpusi, Krievijā. Tas, kas tiek
darīts uz ārpusi, izplatītās sazvērestības teo-
rijas un viss pārējais nav tik efektīvs, kā
Krievija varbūt cerēja. Lielākais apliecinā-
jums ir fakts, ka Rietumu sabiedrību Ukrai-
nas sakarā neizdevās sašķelt, tāpat Eiropas
Savienību. Pieņemu, ka Krievijas politiskā
elite ļoti cerēja, ka Eiropas sabiedrība sa-
šķelsies un daļa savu ekonomisko interešu
dēļ uzskatīs, ka nevajag ieviest sankcijas. Ei-
ropa bija vienota, ir vienota, un es uzskatu,
ka tā būs vienota. Lielākā sabiedrības daļa
Krievijā ir tik ilgi barota ar šo vienpusējo
informāciju, ka viņiem ir ļoti grūti pieņemt
jebkuru citu viedokli. Ja cilvēks ir pilnībā
pārliecināts par kaut ko un pēkšņi saduras
ar reāliem faktiem, kas liecina par pilnīgi
pretējo, viņš nonāk totālā diskomfortā, viņš
ir nelaimīgs. Manuprāt, tas attiecināms uz
lielu Krievijas sabiedrības daļu.
Latvijas uzdevums numur viens šajā
jomā ir rūpēties par savu sabiedrību. Par
tiem, kas ir krieviski runājoši, kas bieži vien
vairāk skatās Krievijas televīzijas kanālus nekā
mūsējos. Jārūpējas par viņiem, jāskaidro,
jāmēģina panākt, lai viņi sevi justu kā mūsu
sabiedrības daļu. Jā, jūs esat krievi, jā, jūs
runājat krieviski, jā, jūs lasāt krievu grāma-
tas un skatāties Krievijas filmas, bet, lūdzu,
skatieties ziņas latviešu vai angļu valodā, vai
arī krievu valodā Latvijas televīzijā. Tad jūs
vairāk izpratīsiet, ko domā lielākā latviešu
sabiedrības daļa, un vairāk spēsiet iekļau-
ties kopējos procesos.
—No kurienes jūs pats iegūstat
informāciju?
— Protams, skatos ziņas vācu, angļu,
krievu un latviešu valodā. Krievu propagan-
das kanālus gan skatos tikai laiku pa laikam,
lai saprastu, vai kaut kas nav mainījies. Mani
interesē starptautiskie mediju kanāli —
«Deutsche Welle»
,
CNN
,
BBC
,
«Al Jazeera»
.
Lasu analītiskos rakstus, par nožēlu grāma-
tām bieži vien nepietiek laika. No krievu
medijiem, uzskatu, ir vērts lasīt
Gazeta.ru
,
RBK
, kur ir vairāk informācijas par biznesu.
Klausos arī
«Eho Moskvi»
un
«Dozhd»
.
Laiks ir ierobežots, un vienmēr jāatstāj arī
brīdis, lai padomātu.
—Noslēgumā— jūsu vēlējums
NATO
valstu karavīriem, kas ir Latvijā,
lai kopā strādātu.
— Es visiem novēlētu, arī Latvijas kara-
vīriem, saglabāt pozitīvu attieksmi pret to,
ko viņi dara, jo viņu darbs ir ļoti vajadzīgs
visiem. Ir tādi darbi, kurus mēs darām it kā
sev, strādājam un mēneša beigās par to sa-
ņemam atalgojumu. Bet ir darbi, kuri jā-
dara tāpēc, ka sabiedrība bez tiem nespētu
izdzīvot. Tie ir mediķi, ugunsdzēsēji un vēl
daudzi citi. Arī karavīra darbs, proti, būt
gataviem aizstāvēt savu zemi, ir vajadzīgs
visai Latvijas sabiedrībai. Paldies par to!
Novēlu viņiem nezaudēt pozitīvu attieksmi
un radošu pieeju.
w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 9 , s e p T e m b r i s , 2 0 1 5
intervija
8
Sākums 6. un 7. lpp.
Ģenerālleitnants Graube pateicas Teterevu fondam
par atbalstu bruņotajiem spēkiem
15. septembrī Nacionālo bruņoto spēku komandieris pateicās Borisa un InārasTeterevu
fondam, ar kura palīdzību teju 80 starptautiskajās operācijās dienējušo karavīru dzīvesbiedri
saņēma iespēju kopā iziet sociālās rehabilitācijas kursu.
«Neskatoties uz mūsdienu tehnoloģiju iespējam, pildot dienesta pienākumus starp-
tautisko operāciju rajonos, karavīrs tomēr ir atrauts no savas ģimenes,» uzrunājot Borisu un
Ināru Teterevus, kā arī vairākas karavīru ģimenes, kuras bija ieradušās uz tikšanos ar mece-
nātiem, atzina ģenerālleitnants Raimonds Graube. «Ģimenes atbalsts karavīram ir būtisks,
jo saikne ar to morāli stiprina karavīru, kas, savukārt, ir būtiski ne tikai pašam karavīram,
bet arī bruņotajiem spēkiem,» uzsvēra bruņoto spēku komandieris.
«Teterevu fonda atbalsts deva iespēju karavīru ģimenēm pēc ilgās atšķirtības atkal
satuvināties, sociālās rehabilitācijas kursu pavadot kopā, par ko es sirsnīgi pateicos abiem
mecenātiem,» sacīja ģenerālleitnants Raimonds Graube, pasniedzot Borisam un Inārai Te-
tereviem bruņoto spēku vienību
krūšu nozīmju kolekciju.
Sociālā rehabilitācija ir pa-
sākumu kopums, kas vērsts uz
sociālās funkcionēšanas spēju
atjaunošanu vai uzlabošanu, lai
nodrošinātu sociālā statusa at-
gūšanu un iekļaušanos sabied-
rībā. Rehabilitāciju saņem tikai
karavīri, bet ar Teterevu fonda
atbalstu 2014. — 2015. gadā
rehabilitāciju saņēma arī 80 ka-
ravīru otras puses.
