w w w . s a r g s . l v
3
l a t v i j a S z i ņ a S
8. septembrī
Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē no-
tika mediju un viesu diena, kurā Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes karavīri de-
monstrēja ASV bruņoto spēku bezpilota lidaparātus
«MQ-1 Predator».
Mediju un viesu dienā piedalījāsValsts prezidents RaimondsVējonis, aizsardzības
ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants
Raimonds Graube, ASV vēstniece Latvijā Nensija Bikofa Petita, Mičiganas Nacionālās
gvardes komandieris ģenerālmajors GregorijsVadnais, Nacionālās gvardes mobilizācijas
komandiera asistents ģenerālmajors Ēriks Volmeke, Teksasas Nacionālās gvardes ģe-
nerāladjutants ģenerālmajors Džons N. Nikolss.
ASV bruņotie spēki ir nosūtījuši divas bezpilota lidmašīnas
«MQ-1 Predator»
un
aptuveni 70 karavīrus uz Latviju, Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē, divu nedēļu mā-
cību operācijā, pārbaudot izvēršanās spējas un gaisa operācijas, lai iedrošinātu Eiropas
valstis, kuras satrauc Krievijas agresija Ukrainā.
Mācību operācija sākās jau 24. augustā, kad Latvijā ieradās Teksasas Gaisa spēku
Nacionālās gvardes 174. izlūkošanas eskadriļas karavīri un aprīkojums, un tā ilga līdz
15. septembrim.
«Lielākais ieguvums šajā mācību operācijā ir reāla iespēja pārbaudīt bāzes militārās
spējas un uzņemošās valsts atbalsta iespējas.Tādējādi mēs gūstam pārliecību, ka varam
strauji izvietot savus spēkus, lidot un veikt mācības, kur vien nepieciešams,» norāda
pulkvežleitnants Kristofers Rekers no ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā štāba operāciju
pārvaldes. «Šī bezpilota lidaparātu izvietošana Lielvārdē pārbauda mobilitātes un lo-
ģistikas spējas, kā arī uzņemošās valsts atbalstu.»
Tiklīdz ASV Gaisa spēki pārliecināsies, ka šis sadarbības modelis strādā, Lielvārdes
lidlauks tiks atzīts kā viena no platformām, no kuras nepieciešamības gadījumā var
pacelties
«Predator»
bezpilota lidaparāti.
«Šis nav vienreizējs pasākums. Mēs esam vienojušies par ilgstošu sadarbību—
lai tad, ja mums vajadzētu nolaisties lidlaukā, mēs varētu to izdarīt,» sacīja pulkvež-
leitnants K. Rekers.
Otrs uzdevums šajā mācību operācijā ir informācijas vākšana un apmaiņa —
mācību lidojumu laikā tiks pārbaudīts, kā video materiāli, ko uzņem bezpilota lidaparāti,
tiks saņemti un analizēti uzņemošajā valstī.
«Kamēr bezpilota lidaparāti lidos virs Latvijas, mēs sēdēsimplecu pie pleca ar Baltijas
kolēģiem un mācīsim viņiem, kā pilnībā izmantot iegūto informāciju,» uzsver pulkvež-
leitnants Antonijs Belione no ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā pavēlniecības. Mācību
operācijā kā apmācāmā auditorija piedalīsies virsnieki no Baltijas valstīm un Polijas.
Informācija netiks vākta operacionāliem nolūkiem, bet pārbaudīs informācijas
apmaiņas spējas. «Mūsu nolūks ir apliecināt sabiedrotajiem savu atbalstu, parādot vēl
vienas militārās spējas, kas ir mūsu rīcībā,» saka pulkvežleitnants A. Belione. «Šoreiz
tieši mācību operācijas izlūkošanas informācijas vākšanas komponente norāda, ka mūsu
atbalsts sabiedrotajiem tikai pieaug.»
«Informācijas iegūšana un apmaiņa mūsdienās ir spēcīgākais ierocis,» uzsver pulk-
vežleitnants K. Rekers. «Tas ļauj informācijai nekavējoties nonākt pie lēmumu pieņē-
mējiem, lai laikus reaģētu uz jebkuru situāciju.»
ASV Gaisa spēki pirmoreiz ir nosūtījusi šādas neapbruņotas bezpilota izlūklidma-
šīnas uz Latviju mācību operācijai ar sabiedrotajiem, un tās tiks izmantotas Latvijas
gaisa telpā.
«Šī lidmašīnu un personāla mācību operācija pārbaudīs to spēju izvietot un iz-
mantot attālināti pilotējamās lidmašīnas gaisa operāciju veikšanai, kā arī apliecinās
sabiedrotajiem Latvijā,
NATO
dalībvalstīm un Eiropas partneriem mūsu saistības pret
reģiona drošību,» sacīja Pentagona preses sekretārs majors Džeimss Brindls.
Sagatavojusi
Ieva Ozoliņa
.
Foto—Ēriks Kukutis, Normunds Mežiņš, Gatis Dieziņš un
srž. Sīms Teders (Igaunijas Aizsardzības spēki).
8. un 9. septembrī
Aizsardzības ministrijā un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā
štābā norisinājās Latvijas un
NATO
pārstāvju konsultācijas, lai pārrunātu aizsardzības plā-
nošanas jautājumus un izvērtētu nacionālo spēju attīstību, kā arī harmonizētu procesus
NATO
un dalībvalstīs.
Sarunās piedalījās militārie un civilie eksperti no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem,
Aizsardzības un Ārlietu ministrijas, kā arī pārstāvji no
NATO
starptautiskā štāba, starptautiskā
militārā štāba un
NATO
Transformācijas pavēlniecības štāba elementa Eiropā. Sarunas vadīja
NATO
Starptautiskā štāba Aizsardzības politikas un plānošanas departamenta direktors.
Konsultāciju gaitā tika detalizēti analizēta Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības
gaita, tostarp plānoto aizsardzības izdevumu pieaugums.
NATO
delegācija izteica atzinību par valdības apņemšanos kāpināt aizsardzības izde-
vumus līdz 2% no IKP jau 2018. gadā, izsakot cerības, ka plānotais aizsardzības budžeta
pieaugums tiks atbalstīts arī Saeimā.
NATO
pārstāvji norādīja, ka nozīmīgs ir ne tikai finansējuma apjoms, bet arī šī finansējuma
izlietojums, attīstot spējas, kas nodrošina
NATO
noteikto spēju attīstības mērķu sasniegšanu.
Tāpat tika norādīts, ka aizsardzībai atvēlētie resursi tiek vērtēti atbilstoši
NATO
definīcijai,
un resursu novirzīšana jomām, kas tikai pastarpināti saistītas ar aizsardzības spēju celšanu,
nav adekvāta, jo sevišķi šā brīža apdraudējuma situācijā.Tika atzīmēts, ka pašreiz plānotais
finansējums nenodrošina visu Nacionālo bruņoto spēku iztrūkumu novēršanai un spēju at-
tīstībai nepieciešamos resursus.
NATO
aizsardzības plānošanas eksperti norādīja, ka Latvijai jāturpina uzsāktā Sausze-
mes spēku kājnieku brigādes attīstība, personālsastāva palielināšana, nodrošinot vienību
aizpildījumu, un vienību reaģēšanas spēju celšana. Atzinīgi tika novērtēts Latvijas ieguldī-
jums
NATO
operācijās un spēku dežūrās.
Konsultāciju ciklā Latvija bija pirmā no dalībvalstīm, ar ko tika veiktas sarunas.
NATO
aizsardzības plānošanas procesa ietvaros nākamā gada sākumā ir plānotas dalībvalstu pār-
runas par spēju attīstību un
NATO
spēju mērķu īstenošanas progresu.
NATO
sagatavotos iz-
vērtējumus par dalībvalstīm ir plānots apstiprināt
NATO
samitā Varšavā.
Latvijā piegādāti pirmie četri kāpurķēžu bruņutransportieri
CVRT
(
Combat Vehicle
Reconnaissance Tracked
), kas tiks izmantoti tehniķu un mehāniķu, kā arī karavīru ap-
mācībai vienībās Ādažu bāzē.
«Šis ir nozīmīgs solis Latvijas pašaizsardzības spēju stiprināšanā, jo šīs moderni-
zētās bruņumašīnas, kas tiks aprīkotas ar labākajiem prettanku ieročiem, nozīmīgi uz-
labos Sauszemes spēku kājnieku brigādes kaujas spējas un mobilitātes spējas,» uzsvēra
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Mehanizētas vienības izveidei paredzētos
CVRT
Nacionālie bruņotie spēki saņems
laika posmā no 2016. gada līdz 2020. gadam. Tehnikas piegāde notiks pakāpeniski,
un līdz ar tehnikas piegādi tiks uzsākta arī tās ieviešana ekspluatācijā.
CVRT
kāpurķēžu bruņutehnika ir Latvijas apstākļiem piemērota kaujas tehnika ar
ļoti augstu mobilitāti, kas neprasa attīstīt smagnēju inženiertehnisko bāzi kaujas mo-
bilitātes nodrošināšanai. Tehnika var pārvietoties pa visiem Latvijā pieejamiem kop-
lietošanas ceļiem, tiltiem, grāvju pārvadiem, kā arī ārpus ceļu tīkla. Tehnikas masa ir
8—10 tonnas atkarībā no modifikācijas un bruņu līmeņa. Tā ir viegli transportējama
pa dzelzceļu, jūru un ar gaisa transportu.
2014. gada septembrī tika parakstīts līgums par 123 kāpurķēžu bruņutehnikas
CVRT
iegādi no Lielbritānijas. Darbs pie Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehani-
zācijas projekta tika uzsākts 2012. gada nogalē.
