Par NBS mehanizācijas projektu — jā-
secina, ka daudzi dzīvo ar pārliecību — kad
piešķirs naudu, tad arī visu nopirks. Tā tas
nenotiek. Tas ir ilgstošs process, kas rūpīgi
jāsagatavo. Reizēm šādu projektu īsteno-
šana ilgst divus, pat četrus gadus vai vēl il-
gāku laiku. Arī NBS mehanizācijas projekts
ir ilgstošs process, jo Lielbritānijā tika ap-
mācīti mūsu cilvēki, kas savukārt Latvijā
apmāca karavīrus, kuri rīkosies ar iepirkto
tehniku. Šis process ietver ļoti daudz
posmu, kas saistīti ar tehnikas apkalpošanu,
apkopi un remontu, lietojumu mācībās un
vingrinājumos, ar vienību taktisko apmā-
cību. Arī pretgaisa aizsardzība, mūsu mili-
tāro bāžu attīstība, Mācību pavēlniecības
pakļautībā esošās apmācību vietas prasa, lai
NBS personālsastāvs būtu atbilstoši sagata-
vots. Šobrīd vajadzību ir ļoti daudz, bet cil-
vēku skaits ir ierobežots, tāpēc jādomā, kā
šos procesus uzlabot.
—Šī gada sākumā tika runāts,
ka tiem, kuri aizgājuši pensijā
un vēlas atgriezties Nbs, varētu
pārrēķināt viņu pensijas.
—Likuma grozījumi jau ir tapuši. Šomē-
nes tos iesniegs valsts sekretāru sanāksmē
apspriešanai, lai tālāk tos virzītu izskatīša-
nai valdībā un parlamentā. Ir paredzēti divi
jauni papildinājumi Militārpersonu izdie-
nas pensiju likumā. Pirmkārt, iespēja pār-
skatīt izdienas pensijas tiem, kuri no jauna
atgriezīsies dienestā. Otrkārt, plānots palie-
lināt bāzes procentus no 40 uz 55% tiem,
kas militārajā dienestā būs nodienējuši ne
mazāk par 25 gadiem. Šādas pensijas varētu
saņemt, sākot no 2017. gada. Es domāju, ka
daudzi cilvēki labprāt atgrieztos dienestā,
arī no ārzemēm, ja viņi zinātu, ka izdiena
turpināsies un viņi varēs atkal darīt sev tī-
kamo darbu, kuru kaut kādu apstākļu dēļ ir
pārtraukuši. Šis faktors ļautu ar kvalificētiem
kadriem strauji uzlabot mūsu personāl-
sastāva situāciju.
— jums ir bijušas vairākas tikšanās ar
ārvalstu politiķiem, militārpersonām.
— Esmu pārsteigts, ka citu valstu mili-
tārpersonas, arī no ASV, labi pārzina situā-
ciju, kāda ir izveidojusies Eiropā. Arī būdams
12. Saeimas deputāts un
NATO
Parlamen-
tārās asamblejas Latvijas delegācijas pastā-
vīgais pārstāvis, pārliecinājos, cik erudīti un
zinoši ir šie cilvēki. Eiropas ārlietu dienestā
strādājošie zina politiķu uzvārdus pat tādās
valstīs kā Turkmenistāna, Tadžikistāna,
Moldova, Kazahstāna. Cilvēki seko līdzi
procesiem valstīs, kas kādreiz bija tā sauk-
tās padomju republikas. Skaidrs, ka esošā
situācija pasaulē, jo īpaši Eiropā, vispirms
tiek vērtēta no savas valsts skatapunkta, bet
jāskatās ir kopumā. Jāsaprot, ka situācijas
maiņu nosaka tas, cik lieli spēlētāji notiku-
mos ir iesaistīti. Mūsu austrumu kaimiņš
vienmēr ir tiecies pēc nozīmīgas lomas pa-
saules politikā, un tā rīcības sekas ir ietek-
mējušas esošo lietu kārtību Eiropā. Jauns
pārbaudījums pasaulei ir bēgļu krīze un te-
rorisms, «Islāma valsts» destruktīvie mērķi,
tāpēc politiķu lēmumiem un izteikumiem
ir jābūt balstītiem uz labām zināšanām, tie
nedrīkst būt populistiski.
—Ko jūs teiktu karavīriem,
kas uztver jūs kā ministru, kas nācis
no viņu vidus? vai viņi var cerēt uz
pārmaiņām dienestā?
— Desmit ar pusi gadu esmu dienējis
Nacionālajos bruņotajos spēkos un, pro-
tams, zinu, kā ir bijis. Apmeklējot tagad vie-
nības un tiekoties ar karavīriem, ir prieks,
ka varu paziņot par valsts attieksmes maiņu,
to, ka ir izpratne par bruņoto spēku vaja-
dzībām un aktualitātēm. Tas ir ļoti būtiski
šobrīd mūsu valstij. Ceru, ka izdosies viss,
ko esam paredzējuši, ka karavīri saņems li-
kumdevēju pretimnākšanu, kas uzlabos
viņu dzīves un dienesta apstākļus. Gan ka-
ravīri profesionālajā dienestā, gan zemes-
sargi un arī jaunsargi to ir pelnījuši ar savu
apbrīnojamo motivāciju. Lai cilvēki sajūt,
ka arī mazas lietas var daudz dot. Atceros,
kad tika nomainīts vecais formas tērps, mēs
bijām lepni un gandarīti par šo uzlabo-
jumu. Politiķiem bez lielo, stratēģisko lē-
mumu pieņemšanas jāspēj ieraudzīt un
risināt arī karavīra ikdienas problēmas. Ap-
meklējot vienības, redzu, ka vajag palīdzēt,
lai gan ir ļoti daudz jau izdarīts. Protams,
gribētos, lai palīdzība būtu iespējama jo
drīzāk.
—Kādi ir steidzamākie darbi šajā
kontekstā?
—Tā nav tikai Aizsardzības ministrijas
vai NBS problēma, proti, ilgais laiks, ko
prasa lēmumu pieņemšana. Šis process ir
jāuzlabo. Jādomā arī, kā sakārtot vienību
tehnisko nodrošinājumu. Palīdzīgu roku
sākumposmā mums ir snieguši ļoti daudzi,
un mēs, protams, esam laipni pieņēmuši šo
palīdzību. Taču rezultātā, piemēram, mums
ir ļoti dažādu modifikāciju autotransports,
kas kavē operatīvi darboties. Tā ir daudzās
lietās — labu gribēdami, esam centušies ātri
atrisināt kādas vienības problēmu, bet ne-
esam skatījušies plašāk, vai risinājums va-
rētu palīdzēt arī pārējām struktūrām.
Šobrīd es redzu, ka mēs uz to ejam. Proti,
risinot kādas noteiktas vienības jautājumu,
mēs pieņemam arī stratēģiskus lēmumus,
kas pozitīvi ietekmēs visu bruņoto spēku
attīstību.
T ē v i j a s s a r g s , N r . 9 , s e p T e m b r i s , 2 0 1 5
intervija
5
