Līga Lakuča
Foto — Gatis Dieziņš.
Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma
organizācijā (
NATO
) indulis bērziņš
7. septembrī iesniedza akreditācijas
vēstuli
NATO
ģenerālsekretāram jensam
stoltenbergam. amatpersonas pārru-
nāja
NATO
adaptāciju aktuālajai drošības
videi un izaicinājumiem pie alianses
robežām, kā arī gaidāmo
NATO
samitu
varšavā, polijā, 2016. gada vasarā.
par šīm un citām aktualitātēm, stājoties
jaunajā amatā, indulis bērziņš—
sarunā ar «Tēvijas sargu» šā gada
27. augustā.
—Ņemot vērā jūsu pieredzi starp-
tautisko attiecību jomā, kas ir tās
prioritātes, kuras būtu jāizvirza ?
—Kopš 1990. gada 4. maijā balsoju par
Latvijas neatkarību, esmu strādājis Ārlietu
komisijā, ilgu laiku bijis
NATO
Parlamen-
tārās asamblejas loceklis, arī tās vadītājs.
Esmu bijis ārlietu ministrs tad, kad izšķīrās
mūsu liktenis — būt vai nebūt Latvijai
NATO.
Pēc tam esmu bijis Latvijas vēst-
nieks vairākās
NATO
valstīs —Dānijā, Liel-
britānijā un kā nerezidējošais vēstnieks
Slovākijā. Pieredze ir, taču situācija tagad ir
pilnīgi cita, un tas arī nosaka jaunos izaici-
nājumus. No drošības viedokļa tā nav pati
stabilākā un prognozējamākā. Šobrīd galve-
nais ir iedzīvināt Velsas samita lēmumus un
izdarīt to pēc iespējas efektīvāk, lai nekad
nevienam nerastos vēlēšanās pārbaudīt, vai
un kā darbojas 5. pants. Tie ir atturēšanas pa-
sākumi, kas ietver gaisa kontroli, manevrus,
militāro kuģu ierašanos Latvijas ostās. Tā ir
vesela pasākumu pakete, kas attur no domas
sašķelt
NATO
, kaut kādā veidā ietekmējot
vai pat uzbrūkot Baltijas valstīm, kuras at-
rodas vistuvāk Krievijai un kuras daži uz-
skata par vājāko
NATO
posmu no aizsar-
dzības viedokļa. Sašķelt
NATO
nevar un ne-
varēs. Šādi centieni būtu bīstami jebkurai
valstij, kas mēģinātu kaut ko tādu darīt.
Prioritātes, kā jau teicu, ir miers, stabilitāte
un drošība—ne tikai Latvijas iedzīvotājiem,
jo Latvija viena nevar justies droša. Jābūt
drošam visam reģionam — Polijai, Baltijai,
tāpēc sadarbība starp Latviju, Baltijas valstīm
un Poliju ir ļoti svarīga. Tajā pašā laikā mēs
nedrīkstam uzskatīt, ka dienvidu flangs nav
mūsu prioritāte, jo visas alianses prioritāte ir
terorisms, kas nāk kopā arī ar ieceļotāju viļ-
ņiem no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem,
kur nostiprinās «Islāma valsts». Arī tā ir
mūsu prioritāte, jo mēs esam atbildīga, līdz-
vērtīga
NATO
valsts un nevaram koncentrē-
ties tikai uz svarīgo savā reģionā.
—piemēram,
CNN
vai
BBC
ziņu
raidījumos dominē austrumu problē-
mas. mēs it kā esam tālu no tā visa...
— Ja gribam, lai dienvidu sabiedrotie iz-
prot mūsu uztraukumus un apdraudējumu,
iedziļinās mūsu problēmās, mums tieši
tāpat ir jāizturas pret viņu problēmām. Mēs
esam
NATO
jau pietiekami ilgu laiku, un
neatkarīga valsts mēs esam jau 24 gadus, tas
ir pietiekami ilgs laiks, lai ar atbildības iz-
jūtu pieietu visām problēmām un to risinā-
šanai, kuras ir
NATO
kā organizācijas
dienaskārtībā. Turklāt
CNN
,
BBC
un citu
televīzijas kompāniju pārraidēs ir pietiekami
daudz informācijas arī par to apdraudējumu,
kas varētu nākt, ņemot vērā Ukrainas saspī-
lējumu un Krimas aneksiju un okupāciju.
Arī šie jautājumi ir dienaskārtībā. Krievijas
militārie spēki, kas koncentrēti šīs valsts rie-
tumos, var mūs apdraudēt, bet tiešus drau-
dus mēs šobrīd Krievijai pārmest nevaram.
Savukārt «Islāma valsts» apdraud cilvēku
dzīvību un līdzšinējo kārtību, labāku vai
sliktāku, kāda tā šajā pasaules daļā ir bijusi.
Vienlaikus «Islāma valsts» draud ar tero-
rismu, ar iznīcību mūsu Rietumu sabiedro-
tajiem, tātad arī mums.
— jūs esat ticies ar Latvijas aizsar-
dzības ministru, Nacionālo bruņoto
spēku komandieri un Zemessardzes
vadību. Kā vērtējat mūsu bruņotos
spēkus
NATO
ietvaros pašreiz?
— Es vienmēr esmu bijis pārliecināts,
ka mūsu bruņotie spēki nepieciešamības
gadījumā izpildīs savu pienākumu — aiz-
sargās Latviju. Es pazīstu vairākus ierindas
zemessargus, cilvēkus armijā. Zinu, ka viņi
nekad nešaubīsies izpildīt savu pienākumu
pret dzimteni. Esmu arī pozitīvi pārsteigts
par to, cik ļoti esam progresējuši. Mēs ne-
esam
NATO
otrās šķiras valsts. Tas, ko mēs
darām, ir daļa no kopējiem
NATO
uzdevu-
miem—gan starptautiskajās misijās, gan tre-
nējot un apmācot mums draudzīgu valstu
militārpersonas, gan paši gatavojoties uzde-
vumiem, kuri prasa ļoti augsta līmeņa saga-
tavotību. Mums ir šādas iespējas un tehnika,
lai spētu sevi pilnveidot. Piemēram, pār-
stāvji no ASV vēstniecības nesenā sarunā
ļoti augstu novērtēja mūsu militārpersonas,
kuras ir iesaistītas starptautiskās operācijās.
Viņuprāt, tie ir izcili profesionāļi, cilvēki, uz
kuriem var paļauties un ar kuriem var rē-
ķināties. Latvijas iedzīvotāji var būt lepni
par savu armiju. Jā, mūsu nav daudz, mēs
nespējam pretoties sagatavotam lielas valsts
frontālam uzbrukumam, bet mēs varam iz-
rādīt nopietnu pretestību, ar kuru būtu jā-
rēķinās. Mūsu armija ir gatava izdarīt visu,
lai kopā ar sabiedrotajiem dotu pretsparu
jebkuram ienaidniekam. Ļoti ceru, ka tas
nebūs vajadzīgs, bet atbilstoši seno romiešu
teicienam «Gribi dzīvot mierā, gatavojies
karam» šajā gadījumā es gribu uzsvērt —
gatavojies aizsardzībai.
w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 9 , s e p T e m b r i s , 2 0 1 5
intervija
6
Saglabāt
pozitīvu
attieksmi
