—vai, jūsuprāt, Latvijai nevajadzētu
reaģēt aktīvāk, paužot savu viedokli
gan par notikumiem Ukrainā,
gan Tuvajos austrumos?
—Atbildot gandrīz vai jāatceras Rainis:
«Runas ir garas, darbs ir īss.» Šajā gadījumā
vārdi, ko mēs pateiksim — asāk vai mazāk
asi, stingrāk vai mazāk stingri —, jāvērtē kā
signāli, un tie ir jādod. Tāpēc ir diplomāti,
valstu vadītāji, ministri, bet reāls rezultāts
būs vairāk no tā, ko mēs darām. Cik mūsu
bruņotie spēki būs gatavi, un cik mūsu po-
litiķi būs gatavi dot bruņotajiem spēkiem
iespēju tādiem būt. Šī iespēja neapšaubāmi
šogad saistās ar budžeta palielināšanu, un
budžeta palielināšana būs skaidrs signāls
mūsu sabiedrotajiem. Bieži vien politiķi
pārmet viens otram — tu pateici par asu.
Tā ir demokrātijas sastāvdaļa, un Latvija ir
demokrātiska valsts, tātad var to atļauties.
Taču daudz vairāk mainīs reāla rīcība, proti,
parlaments piešķir līdzekļus, un nauda tiek
mērķtiecīgi tērēta. Tiekoties ar aizsardzības
nozares vadību, esmu guvis pārliecību, ka
Aizsardzības ministrijai ir pilnīgi skaidrs,
kā visefektīvāk piešķirtos līdzekļus tērēt,
nevis vienkārši tos notērēt.
Savukārt, runājot par izolacionisma po-
litiku, izvairīšanos no daudzu it kā svešu
problēmu risināšanas, jāteic, ka šāda situā-
cija ir praktiski neiespējama, jo mūsdienu
pasaulē visi ir saistīti un pakļaujas citu ie-
tekmei vai ietekmē citus, grib to vai negrib.
Globalizācija nosaka daudzus procesus, un
tiem nav tikai saistība ar mūsu dalību Eiro-
pas Savienībā (ES) vai
NATO
. Tā kā mēs
pilnīgi pareizi izvēlējāmies dalību Rietumu
struktūrās — ES,
NATO
un ne tikai, ir pil-
nīgi skaidrs, ka, prasot no viņiem atbalstu,
aizsardzību un izpratni, mums tieši tāpat ir
jāizturas pret viņu problēmām. Šajā gadī-
jumā izolacioniska politika ir tuvredzīga po-
litika. Kaut vai bēgļu jautājumā — realitāte
ir tāda, ka bēgļu skaits krasi pieaug, un ar šo
problēmu saduras mūsu dienvidu sabiedro-
tie. Valdība ir izteikusi, būsim godīgi, pilnīgi
draudzīgu piedāvājumu— 250 cilvēki, kas,
protams, neatrisina šo problēmu. Bet ko
mēs panākam? Pirmkārt, mēs iesaistāmies
kopējā procesā un paši mācāmies. Es pilnīgi
piekrītu tiem, kuri uzskata, ka mēs neesam
gatavi viņus uzņemt. Nu tad kļūstam gatavi!
Mācāmies, izdalām nepieciešamos līdzek-
ļus, kas nav tik milzīgi. Darām tā, lai mēs va-
rētu viņus uzņemt, integrēt, lai viņi mācītos
latviešu valodu. Risinām šīs problēmas!
—par drošības faktoriem saistībā ar
bēgļiem runā—neviens nezina, kas
viņi ir, kāda ir viņu pagātne.
— Protams, tas ir izaicinājums, bet, kā
jau es teicu, tā ir viena no problēmām, kas
jārisina. Mēs nedrīkstam nonākt galējībās.
Cilvēki, kam varētu būt ļauni nodomi pret
Latviju, var ierasties šeit arī ar vilcienu, lid-
mašīnu vai pasažieru kuģi. Vai tāpēc atteik-
simies no jebkura veida pārvietošanās ārpus
Latvijas? Būvēsim milzīgu žogu, dzīvosim
izolēti kā Albānija pirms gadiem divdesmit
pieciem? Vēl labāks piemērs — dzīvosim kā
tagad Ziemeļkoreja? Ja izdarām šādu izvēli,
es tādā Latvijā negribētu dzīvot. Ja kāds
grib, lai mēģina panākt, ka sabiedrība no-
balso par šādu piedāvājumu.
—Kas ir prioritārie jautājumi,
ko Latvija gatavojas skatīt varšavas
samitā?
— Pagaidām tie vēl nav definēti, jo si-
tuācija mainās strauji. Šobrīd, kā jau teicu,
jāturpina pēc iespējas efektīvāk iedzīvināt
Velsas lēmumi. Tie bija politiski lēmumi,
un tagad profesionāļiem — Aizsardzības
ministrijai, partneriem — ir uzdevumi,
kuri jārisina. Taču mums ir jādomā arī par
to, ko darīt Varšavas samitā. Ja skatāmies no
šodienas pozīciju viedokļa, ir ļoti būtiski no-
drošināt šeit ne tikai amerikāņu, bet arī
NATO
sabiedroto efektīvu klātbūtni. Otr-
kārt, ir ļoti svarīgi, lai
NATO
būtu gatava pēc
iespējas īsākā laikā ierasties šeit ar nepiecie-
šamajiem spēkiem, ja tas būtu vajadzīgs.
Aizsardzības lietās bieži vien daudz ko izšķir
laiks. Ne tikai bruņojums, ne tikai karavīru
sagatavotība, bet laiks — spēja ierasties īs-
tajā laikā īstajā vietā.
—saistībā ar jautājumu par somijas
un Zviedrijas iestāšanos
NATO
ir
izskanējis komentārs, ka Latvija
varētu justies drošāk nekā somija un
Zviedrija, jo mēs esam
NATO
.
— Šādam komentāram ir pilnīgs pa-
mats. Lai gan Somijai un Zviedrijai ir ļoti
cieša sadarbība ar
NATO
un Latvija kā kai-
miņvalsts to veicina un turpinās veicināt,
turklāt Somijai un jo sevišķi Zviedrijai ir arī
ļoti cieša sadarbība ar ASV, uz tām neattie-
cas 5. pants. Tas neattiecas arī uz Ukrainu,
un tas tiek strikti nodalīts. Taču šajā gadī-
jumā vairāk jādomā par reģiona drošību.
Par šo valstu līdzdalību
NATO
— atliek pa-
skatīties kartē, lai saprastu, ka tas padarītu
aliansi daudz efektīvāku šajā ziemeļu flangā.
Bet tā ir minēto valstu izvēle — gan sabied-
rības, skatoties, kādi ir apdraudējumi, gan
politiķu izvēle, piedāvājot sabiedrībai efek-
tīvākos risinājumus. Zviedrijai, Ukrainai,
Somijai vai jebkurai citai valstij ir vajadzīgs
sabiedrības atbalsts. Un būtiski svarīgs ir arī
NATO
vērtējums, vai valsts līdzdalība vairos
drošību un stabilitāti vai pilnīgi pretēji — to
mazinās.
—politiskās ekspertu diskusijās
izskan visai skeptiski viedokļi par to,
kas varētu notikt, ja austrumu un
rietumu konflikts vērstos plašumā.
—Mums nav zināms, cik Krievijas eko-
nomika un sabiedrība ir izturīga pret eso-
šajiem izaicinājumiem. Dati no oficiālajiem
Krievijas avotiem, nemaz nerunājot par da-
žāda veida analītiķu secinājumiem, liecina
w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 9 , s e p T e m b r i s , 2 0 1 5
intervija
7
Turpinājums 8. lpp.
