36
Donalda Trampa ievēlēšana par ASV
prezidentu un viņa priekšvēlēšanu laika iz-
teikumi ir izraisījuši plašu rezonansi drošī-
bas vidē Eiropā un pasaulē.
NATO
ģenerālsekretārs Jenss Stolten-
bergs, laikrakstā
«The Observer»
komentē-
jot iespējamās ASV ārpolitikas izmaiņas
kolektīvās drošības jomā, uzsvēris, ka tagad
nav īstais laiks apšaubīt Eiropas un ASV
partnerattiecību nozīmīgumu. Vienlaikus
J. Stoltenbergs piekritis D. Trampa pausta-
jam, ka vairākām alianses dalībvalstīm būtu
jāatvēl lielāks finansējums nacionālajā aiz-
sardzības budžetā. Šis aicinājums
NATO
dalībvalstīm ir izteikts arī agrāk, mudinot
tās sniegt vienlīdzīgāku ieguldījumu kolek-
tīvās drošības stiprināšanā.
NATO
ģenerāl-
sekretārs paudis pārliecību, ka pašreizējos
apstākļos Vašingtonas distancēšanās no sa-
biedrotajiem nebūtu izdevīga nedz ASV,
nedz Eiropai. J. Stoltenbergs arī atgādinājis,
ka līdzšinējie ASV līderi vienmēr ir atbal-
stījuši ASV stratēģisko ārpolitisko mērķi —
stabilu un drošu Eiropu.
Komentējot
NATO
adaptācijas procesu,
intervijā Londonas laikrakstam
«The Times»
J. Stoltenbergs paziņojis par plāniem uzla-
bot Eiropā esošo alianses spēku mobilitātes
rādītājus un samazināt reaģēšanas laiku krī-
zes gadījumā. «Alianse uzmanīgi seko Krie-
vijas militārā potenciāla attīstībai. Krievijai
kopš 2000. gada izdevies būtiski palielināt
nacionālo militāro budžetu, šajā valstī re-
gulāri notiek plaša mēroga militārās mācī-
bas, un pret kaimiņiem Maskava izmanto
gan intensīvu propagandu, gan militāru
spēku.»
NATO
ģenerālsekretārs aicinājis
aliansi atbilstoši rīkoties, lai mazinātu Krie-
vijas radīto apdraudējumu. No
NATO
puses
tiek plānots lielākais kolektīvās drošības pa-
stiprinājums kopš aukstā kara beigām —
simtiem tūkstošu alianses karavīru tiks bū-
tiski samazināts reaģēšanas laiks dalībai kon-
fliktā. Tiesa gan, J. Stoltenbergs pagaidām
nav publiskojis detalizētu informāciju par
NATO
masveida kaujas gatavības paaugsti-
nāšanu. Tikai Lielbritānijas bijušais vēst-
nieks
NATO
Adamss Tomsons ir atklājis, ka,
iespējams, aptuveni 300 000 alianses kara-
vīru tikšot paaugstināts kaujas gatavības lī-
menis, nodrošinot, ka šie spēki divu mēnešu
laikā būs gatavi iesaistīties karadarbībā. Paš-
reiz tik lieli alianses spēki spēj izvērsties ne
ātrāk kā sešu mēnešu laikā.
NATO
adaptācija draudu mazināšanai
notiek vairākos virzienos vienlaikus, nodro-
šinot, ka
NATO
spēs rīkoties kā vienots ve-
selums. No nākamā gada Baltijas reģionā
tiks pastāvīgi dislocēti 4000
NATO
karavīru,
un šajos formējumos jau ir gatavas piedalī-
ties 16 alianses dalībvalstis. Turklāt Kanāda,
Vācija, Nīderlande, Polija, Turcija un ASV
piekritušas
NATO
sastāvā nosūtīt savas vie-
nības uz Melno jūru, stiprinot alianses kon-
troli reģionā.
NATO
rīcībā arī saformēti
sevišķi ātrās reaģēšanas spēki (
Very High Rea-
diness Joint Task Force, VJTF
), kas spēj reaģēt
uz krīzi piecu dienu laikā. Šie spēki ietilpst
plašākā pastāvīgas gatavības formējumā —
NATO
Reaģēšanas spēkos (
NATO Response
Force
,
NRF
). Nākamais solis ir veidot daudz
lielāku
NATO
spēku ešelonu ar paaugsti-
nātu kaujas gatavību, kas spēs ātri izvērsties
konflikta reģionā. Tuvākajā laikā tiks veikta
situācijas analīze, lai noteiktu prioritāri vei-
camos pasākumus, kas ļautu uzlabot reaģē-
šanas laiku maksimāli daudziem alianses
karavīriem.
NATO
oficiālajā mājaslapā
.
int) ir publiskots raksts, kurā pievērsta uz-
manība alianses drošības otram svarīgāka-
jam aspektammūsdienās —
resilience aspect
.
Šis plašais jēdziens ietver dalībvalstu spējas
būt noturīgām un elastīgām pret hibrīd-
draudiem, spējas adekvāti un ātri reaģēt,
adaptēties un atjaunoties pēckrīžu vai pēc-
karu periodā. Mūsdienās
NATO
ir jārūpējas
ne vien par militāro vienību mobilizācijas
un kaujas spēju uzlabošanu, bet arī jābūt ga-
tavai prognozēt un stāties pretī jaunajiem
draudiem, mazinot to negatīvās sekas uz
alianses sociālo un politisko vidi. Lai gan
re-
silience
pasākumi ir katras
NATO
dalībvalsts
nacionālajā pārziņā un kontrolē, alianse
cenšas dot ieguldījumu un atbalstu vairākās
jomās — kiberaizsardzība, hibrīddraudi, ci-
vilmilitārā kooperācija,
NATO
sadarbība ar
ES un
NATO
sadarbība ar partnervalstīm,
kas nav alianses dalībvalstis.
NATO
dalībvalstis katru dienu saskaras ar
vairāk nekā 200 miljoniem dažāda sarežģītī-
bas un apdraudējuma līmeņa uzbrukumiem
datortīkliem. Un aptuveni 200 uzbrukumi
katrumēnesi nodara būtisku kaitējumu alian-
ses drošībai un interesēm. Tāpēc
NATO
veic
pretpasākumus (
cyber resilience
), pilnveido-
jot un attīstot kiberaizsardzības spējas —
NATO Cyber Incident Response Capability
(
NCIRC
)
. NATO
izveidojusi divas speciālas
ekspertu grupas, kas palīdz dalībvalstīm ki-
berdrošības pasākumos un uzbrukumu
seku novēršanā.
Alianses kiberdrošības uzlabošanai
strādā arī Igaunijā izveidotais
«NATO Coo-
perative Cyber Defence Centre of Excellence».
NATO
veiktie pasākumi kiberdrošības jomā
darbojas kā apsteidzošais faktors, ņemot
vērā, ka mūsdienās praktiski katram kon-
fliktam ir sava kiberdimensija.
NATO
darbojas arī hibrīddraudu novēr-
šanas jomā, un 2015. gada beigās ir akceptēta
alianses stratēģija pretdarbībai hibrīddrau-
diem. Stratēģijas ietvaros notiek izlūkinfor-
mācijas apmaiņa un agrās brīdināšanas
pasākumi, kas ļauj aliansei reaģēt uz propa-
gandas radītajām sekāmun nodrošināt mak-
simāli ātru lēmumu pieņemšanas procedūru.
Civilmilitārās sadarbības jomā
NATO
iz-
strādāts plāns
«Readiness Action Plan for the
reinforcement and defence of Allies»
, lai veici-
nātu nacionālomilitāro līderu kooperāciju ar
valsts un pašvaldību institūcijām, civilo pa-
kalpojumu sniedzējiem. Viens no piemēriem
šādas sadarbības milzu nozīmei ir civilā sek-
tora neaizvietojamais atbalsts
VJTF
vai
NRF
spēku tranzītam vai izvietošanai kādā no
alianses dalībvalstīm krīzes gadījumā. Lai ar
civilo sektoru sinhronizētu militāro operā-
ciju īstenošanu un to plānošanu,
NATO
ir
izstrādāti plāni (
«Graduated Response
Plans»
)
,
kas nosaka civilmilitārās sadarbī-
bas mehānismu, elementus un kārtību ko-
lektīvās drošības nodrošināšanā.
No vienas puses,
NATO
un ES veic bū-
tiski atšķirīgus
resilience
pasākumus, taču
starp tiem ir daudz kopīgu principu, inte-
rešu un uzdevumu.
NATO
cieši sadarbojas
ar ES — civilmilitārajā plānošanā, kiberaiz-
sardzībā, informācijas apmaiņas un stratē-
ģiskās komunikācijas jomā. Nesen ir no-
slēgts sadarbības līgums starp
NATONCIRC
un
EU Computer Emergency Response Team
(
EU CERT
)
. NATO
sadarbojas ar ES arī
bēgļu krīžu risināšanā un negatīvo seku no-
vēršanā.
Sadarbība ar partnervalstīm, kas nav
NATO
sastāvā, ļauj ātrāk uzlabot un pilnvei-
dot alianses noturības spējas, kā arī dod at-
griezenisko ieguldījumu partnervalstu spēju
attīstībā. Divpusējie līgumi dažādās jomās,
cieša kooperācija ar Somiju un Zviedriju, kā
arī Ukrainu, Gruziju, Moldovu, Jordāniju,
Irāku un citām valstīm ir ļāvusi aliansei uz-
krāt pieredzi un pārvērst to praktiskos iegu-
vumos (
lessons learned
), turpinot stiprināt
NATO
kopējās noturības spējas, kas tieši ie-
tekmē alianses solidaritāti, neatkarību un
drošību.
Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva.
Foto—www.nato.int.
Nato
adaptējas
mūsdienu drošības izaicinājumiem
mi l i tārā moza ī ka
Hibrīddraudu elementi.
