TēViJAS SARGS, NR.11, NOVEmBRiS, 2016
34
ārzemju ziņas
Aizsardzības izdevumi
pieaugs par 25,8%
Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka
2017. gadā militārā resora budžets tiks palielināts līdz 723,5
miljoniem eiro. Saskaņā ar Finanšu ministrijas šoruden iz-
strādātomakroekonomisko prognozi militārā budžeta palie-
linājums nākamgad veidos 1,8% no visas valsts iekšzemes
kopprodukta (IKP), bet attiecībā pret 2016. gadamilitāro bu-
džetu pieaugums veidos 25,8%. 2016. gadā Lietuvas militā-
rais budžets bija 575,2 miljoni eiro (1,5% no IKP).
Kopš 2015. gada Lietuva sākusi
formēt nacionālo militāro budžetu at-
bilstoši
NATO
prasībām, un tas nozīmē,
ka armijas personālsastāva uzturēšanai
tiek atvēlēti ne vairāk kā 50%no visiem
aizsardzības izdevumiem. Savukārtmi-
litārajām iegādēm, tehnikas un bruņo-
juma modernizācijai pēc
NATO
pra-
sībām ir jāatvēl vismaz 20% no nacionālā militārā budžeta.
2017. gadā Lietuvas militārajā budžetā personālam tiks
novirzīti 43% visu finanšu līdzekļu, bet vēl 43%plānots iztērēt
investīcijām, bruņojumamun kara tehnikai, militāro krājumu
veidošanai, stratēģiskajām un atjaunojamajām rezervēm.
Tikai 14% no militārā budžeta plānots novirzīt kārtējiem tē-
riņiem. 2017. gadā prioritāšu sarakstā ir Lietuvas Bruņoto
spēku kaujas gatavības pilnveidošana un kaujas nodrošinā-
juma uzlabošana, kā arī apmācības efektivitātes celšana, kau-
jas vadības sistēmu (C2) modernizācija un kiberdrošības
jomas pilnveidošana. 2017. gadā visi pasākumi, kas saistīti ar
kaujas gatavības celšanu, tiks finansēti par 90% no plānotā.
Kapitālieguldījumu jomā militārā resora prioritātes nā-
kamgad būs līgumsaistību izpilde ilgtermiņa projektos, kaujas
vadības sistēmu attīstība, kiberaizsardzības un informācijas
sistēmu iegāde, autotehnikas iegāde unmodernizācija, uzņe-
mošās valsts spējas uzlabošana un infrastruktūras moderni-
zācija nacionālās drošības uzdevumu efektīvākai īstenošanai.
Bruņosies ar tūkstošiem
bezpilota lidaparātu
Reaģējot uz Krievijas pieaugošajiemdraudiem reģionā un šīs
valsts intervenci Ukrainā, Polija gatavojas masveidā iegādāties kaujas bezpi-
lota lidaparātus (BPL). Tiek izskatīta iespēja pirkt tūkstošiemBPL, kuru gal-
venais uzdevums būs aizsardzības spēju uzlabošana no dažāda veida
mūsdienu draudiem. Pēc Polijas aizsardzības ministra AntonijaMacereviča
teiktā, bezpilota lidaparātus paredzēts izmantot dažādās armijas vienībās, arī
teritoriālās aizsardzības spēkos, kuru formēšana sāksies tuvākajā nākotnē.
Pagaidām netiek publiskota informā-
cija, cik BPL Polija pirks. Tačuministrs pau-
dis pārliecību, ka BPL skaits armijā būs
pietiekami liels, lai būtiski uzlabotu kaujas
spējas un valsts aizsardzības līmeni.
Polijas aizsardzības ministra vietnieks
Česlavs Mročeks paskaidrojis, ka Ukrainas
kolēģi ir dalījušies ar savu pieredzi un atzi-
nuši, ka viena no nopietnām kaujas lauka
problēmām bija Krievijas bezpilota lidapa-
rāti, kuri operējaUkrainas teritorijā unKrie-
vijas artilērijai nodrošināja uzvadi mērķiem.
Lai novērstu šādu scenāriju, Polija laikus bruņosies ar BPL. Izlūklidaparātus
paredzēts pirkt 2017. gadā, bet kaujas BPL — 2018.—2019. gadā. Jau uz-
sāktas pārrunas ar ASV militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem par
kaujas BPL (
combat unmanned aerial vehicles, CUAVs
) iegādes iespējām.
Atjaunos pilnvērtīgu lauka
artilērijas vienību
Zviedrijas Karalisko sauszemes spēku (KSzS) 9. artilērijas
pulka (dislocēts Bodenā) bruņojumā ilgu laiku atradās artilērijas sistēmas
«Bofors FH77B»
(155mm/39), taču 2011. gadā šīs sistēmas tika norakstī-
tas sakarā ar ekspluatācijas termiņa beigām. Tādējādi pēdējo gadu laikā
Zviedrijas KSzS ierindā nebija operacionāli kaujasspējīgas lauka artilērijas
vienības. Sakarā ar to, ka kompānijā
«BAE Systems Bofors
», kas ražo pašgājēj-
artilērijas iekārtas
«Archer»,
bija radušās vairākas ražošanas problēmas,
Zviedrijas un
«BAE Systems Bofors»
noslēgtais līgums netika izpildīts, kā
plānots, proti, 2011.—2012. gadā.
Lai atjaunotu pilnvērtīgu lauka artilērijas apakšvienību, Zviedrija tomēr
neatteicās sadarboties ar
«BAE Systems Bofors»,
un paredzēts no šīs kompā-
nijas pirmajā kārtā nopirkt 24 pašgājējhaubices
«Archer»
(155 mm/52) uz
riteņu šasijas (6x6). 2013. gadā zviedri saņēma pirmās četras iekārtas
«Archer»
,
bet vēl četras—2015. gadā. Līdz 2017. gada beigāmparedzēts saņemt visas
24 pirmā pasūtījuma iekārtas. Projekta
finansēšanai ir iedalīti 53 miljoni do-
lāru, turklāt daļa šīs naudas nāks no ie-
taupījumiem, kas nākamgad veidosies
sakarā ar Zviedrijas atteikšanos no da-
lības vairākās operācijās ārzemēs.
Papildinot pirmās
«Archer»
iegā-
des, Zviedrija 2020. gadā pirks vēl 24
šādas pašgājējartilērijas iekārtas. 12 iekār-
tas atradīsies rezervē un netiks iekļautas
kaujas ierindā, bet atlikušās 12 iekārtas
Zviedrija plāno pārdot tālāk trešajām valstīm.
Turpinās uzlabot armijas kaujas spējas
Igaunijas Aizsardzības spēku (AS) pavēlniecība paziņojusi, ka piegādātas
pirmās 12 bruņumašīnas
CV-9035NL
un viena inženierumašīna uz tanka
«Leo-
pard-1»
bāzes. Visa tehnika ir iegādāta no Nīderlandes Bruņoto spēku sastāva. Tā ir labā
tehniskā stāvoklī (partijā visvecākās vienības ir ekspluatētas tikai septiņus gadus). Bruņu-
tehnika šoruden nodota AS 1. kājnieku brigādes izlūkbataljona sastāvā, kā arī uzsākta
igauņu personāla apmācība ar Nīderlandes instruktoru palīdzību.
Igaunijas unNīderlandes aiz-
sardzības ministri jau 2014. gadā
parakstīja līgumu, kas paredz pie-
gādāt Igaunijas Aizsardzības spē-
kiem 44 kaujas bruņumašīnas
CV-9035NL (CV-9035EE),
kā
arī speciālo tehniku uz tanka
«Leopard-1»
bāzes (divus tiltli-
cējus, divas izlūkmašīnas, divas
inženieru mašīnas). Līgums ie-
kļauj arī personāla apmācību, spe-
cializēto instrumentu un nelielas
rezerves daļu partijas piegādi. Visu līguma nosacījumu izpilde paredzēta līdz 2018. gadam,
un šis pirkums ir veikts Igaunijas nacionālās aizsardzības attīstības plāna (2013.—2022.)
ietvaros. Par tehniku igauņi samaksāja 113 miljonus eiro, un šī ir lielākā militārā iegāde
Igaunijas vēsturē. Citi lieli projekti tika realizēti 2007. gadā (raķešu kompleksi
«Mistral»
par 76 miljoniem eiro), 2006. gadā (trīs mīnu traleri par 51 miljonu eiro) un 1993. gadā
(tehnikas un bruņojuma iegāde no Izraēlas par 50 miljoniem eiro).
Aizsardzības spēju stiprināšanai Igaunija sadarbojas arī ar Norvēģiju. Papildus 44 nī-
derlandiešu tehnikas vienībām ir noslēgts līgums par 35 lietotu bruņumašīnu
CV-90
šasiju
un divu apmācības mašīnu iegādi par 635 tūkstošiemeiro. Līgums nosaka arī rezerves daļu
piegādi. Līgumsaistību izpilde paredzēta līdz 2017. gada beigām. No Norvēģijas pirktās
šasijas igauņi plāno aprīkot kā kaujas atbalsta (
combat support, CS
) un nodrošinājuma (
com-
bat service support, CSS
) mašīnas, kuras būs iespējams izmantot kopā ar Nīderlandes pie-
gādāto tehniku. Bruņumašīnu
CV-90
šasiju pārbūve notiks pēc atsevišķas programmas,
un pēc tās realizācijas tehnika tiks nodota AS 1. kājnieku brigādes sastāvā.
Lietuvas BS karogs.
CV-9035NL.
Vertikālās pacelšanās un nosēšanās
BPL «MQ-8B Fire Scout».
«Archer» šaušanas brīdī.
