1930. gada pirmajā pusē tika nodibināta
Latvijas brīvības cīnītāju biedrība «Ziemeļ-
nieki». No 1938. gada jūlija — Ziemeļlatvi-
jas atbrīvotāju biedrība «Ziemeļnieki». Tās
mērķis bija apvienot visus Ziemeļlatvijas at-
brīvotājus, vākt materiālus un dokumentus
par cīņām Ziemeļlatvijā, atbalstīt trūcīgos
ziemeļniekus, celt pieminekļus kritušajiem
karavīriem, kā arī ievērojamākās cīņu vietās.
Liela nozīme patriotiskā audzināšanā
bija Latvijas aizsardzības biedrībai, kura tika
dibināta 1922. gada 7. decembrī un vairāk-
kārt pārreģistrēta, pēdējo reizi 1926. gada
31. decembrī. Tā darbojās līdz 1936. gada
19. augustam. Biedrības biedri bez patrio-
tiskās audzināšanas lielu vērību pievērsa
militārajai audzināšanai. Viņi kā policijas
palīgi rūpējās par kārtību un drošību valsts
iekšienē, izdeva žurnālu «Aizsargs», kas
vēlāk kļuva par Latvijas Aizsargu organizā-
cijas izdevumu. Par drošsirdību un varo-
nību, stājoties pretī likuma pārkāpējiem,
biedrības biedrus apbalvoja ar divpakāpju
medaļām (bronzas un sudraba).
Latvijas armijā ievērojama loma bija Lat-
vijas Karaskolu beigušo virsnieku biedrībai,
kas tika dibināta 1930. gada 1. decembrī. Tā
vairākas reizes mainīja savu nosaukumu
(saukusies arī Virsnieku apvienība), bet no
1939. gada 25. augusta tās nosaukums bija
Latvijas Karaskolu beigušo virsnieku apvie-
nība. Apvienība rūpējās par savu biedru
labklājību, kārtoja dažādus sadzīviskus jau-
tājumus, izdeva žurnālu «Kadets». Apvie-
nībai bija krūšu nozīme un arī goda zīme
(rokassprādze no melna oksidēta sudraba
ar virsnieku apvienības nozīmi uz tās), ko
piešķīra tikai goda biedriem un aktīviem
biedriem (pēc izstāšanās no apvienības ro-
kassprādze bija jāatdod atpakaļ). Apvienība
beidza pastāvēt 1940. gada 20. novembrī.
Bijušie Cēsu skolnieku rotas cīnītāji
1929. gada 10. februārī nodibināja Cēsu
skolnieku rotas biedrību. Tās biedru nopelns
ir patriotiskās audzināšanas darbs ar jau-
niešiem un skolēniem; pieminekļa uzstādī-
šana Cēsīs, kur tika dibināta rota, arī rotas
pirmajā kaujas vietā pie Līvu pagastnama;
rotas karoga izgatavošana un rotas karoga
tradīcijas iedibināšana, kuru atjaunoja pēc
neatkarības atgūšanas Latvijā.
Arī citām tautībām, kuras piedalījās Lat-
vijas brīvības cīņās, bija savas biedrības. Vis-
aktīvākā bija 1933. gada jūnijā vācu dibinātā
Baltijas landesvēra un 13. Tukuma kājnieku
pulka bijušo karavīru biedrība. Biedrībai bija
nodaļas visā Latvijā. Tās pamatuzdevumi bija
tādi paši kā latviešu biedrībām. Biedrību slē-
dza 1939. gada 4. novembrī sakarā ar vāciešu
repatriēšanos.
Bez jau minētajām biedrībām un apvie-
nībām īsāku vai garāku laiku pastāvēja vēl
citas biedrības un apvienības, klubi, darbu
kooperatīvi, krājaizdevumu sabiedrības,
kuras bija veidotas brīvības cīnītāju sadzī-
ves un materiālā stāvokļa uzlabošanai. No
daudzām brīvības cīnītāju apvienībām vēl
jāmin: Latvijas brīvības cīnītāju un atvaļi-
nāto karavīru biedrība (9. IV 1930. — 5. XII
1933.), Latvijas atvaļināto karavīru biedrība
(7. XII 1927. — 8. VI 1940.), Latvijas jūras
atbrīvotāju un aizsargu biedrība «Vilnis»
(16. I 1926. — 18. VII 1940.), Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieru un brīvības cīnītāju bied-
rība «Atbrīvotājs» (9. V 1933. — 12. XII
1940.), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru un
brīvības cīnītāju biedrība «Leģions» (6. XII
1932. — 18. X 1934.), Latvijas atbrīvošanas
kara dalībnieku biedrība «Brīvprātīgais»
(22. IV1933.—16. VIII 1940.), Latvijas atbrī-
votāju biedrība «Dzimtene» (15. II 1928. —
13. XII 1935.), Rīgas skolnieku rotas kara-
vīru biedrība, Bezpartejisko Latvijas atbrī-
votāju biedrība (dib. 1925. g.), Latvijas
atbrīvošanas cīņu brīvprātīgā kņaza Līvena
karaspēka daļas dalībnieku biedrība (15. V
1934. — 9. IX 1938.), Latvijas brīvības cīnī-
tāju biedrība «Daugavas sargi» u.c. Visām
šīm biedrībām bija liela nozīme tautas va-
roņgara saglabāšanā no paaudzes uz paau-
dzi, lai neatstātu aizmirstībā varoņu atdusas
vietas, neļautu ar zāli aizaugt cīņu vietām,
kur cīnījās šo biedrību un apvienību biedri.
Šo cīnītāju stāsti un atmiņas par kaujām
veidoja jaunajām paaudzēm priekšstatu par
tēvzemes mīlestību un uzupurēšanos tās
labā.
Sagatavojis Gunārs Kušķis.
TēViJAS SARGS, NR.11, NOVEmBRiS, 2016
ziNāšaNa i
33
Biedrības biedri bez
patriotiskās audzināšanas
lielu vērību pievērsa
militārajai audzināšanai.
