TēViJAS SARGS, NR.11, NOVEmBRiS, 2016
latv i j as ziņas
20. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atklāja Bal-
tijas aizsardzības koledžas (
BALTDEFCOL
) studentumācību vizīti, kuras
laikā tās studenti iepazinās ar Latvijas drošības un aizsardzības politikas
aktualitātēm.
Mācību vizītē Latvijā kopā ar Baltijas aizsardzības koledžas koman-
dantu ģenerālmajoru Andi Dilānu un vadības pārstāvjiem piedalījās 64
Baltijas aizsardzības koledžas Apvienotās vadības un štāba virsnieku kursa
studenti no ASV, Vācijas, Polijas, Norvēģijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas,
Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas, Serbijas, Bosnijas unHer-
cegovinas un Ukrainas.
Viesi tikās ar Aizsardzības politikas departamenta un Krīzes vadības
departamenta,
NATO
Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pār-
stāvjiem, kā arī apmeklēja Ādažu militāro bāzi.
BALTDEFCOL
ir dibināta 1998. gadā un atrodas Tartu, Igaunijā. Ko-
ledžā tiek apmācīti Baltijas valstu,
NATO
dalībvalstu un partnervalstu
virsnieki un civildienesta ierēdņi.
17. oktobrī Jūras spēku flotiles Patruļkuģu eskadras piestātnē notika at-
ceres pasākums Lielbritānijas, Francijas un Īrijas jūrniekiem, kas krituši, snie-
dzot atbalstu Latvijas Brīvības cīņās 1919. gadā.
Piemiņas pasākumā piedalījās parlamentārais sekretārs Andrejs Pante-
ļējevs un Jūras spēku flotiles komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis, kā
arī Francijas vēstniecības Latvijā pirmā padomniece Sofija Ibēra (
Sophie Hu-
bert
), Īrijas vēstnieks Latvijā Šeimuss Makeinguss (
Seamus Mac Aonghusa
)
un Lielbritānijas vēstniecības Latvijā vadītājs Tims Kollijs (
Tim Colley
).
1919. gada rudenī Lielbritānijas un Francijas karakuģi, kuru apkalpē bija
arī īru jūrnieki, sniedza nepieciešamo artilērijas atbalstu Latvijas armijas de-
santa operācijai Daugavgrīvā. Šis uzbrukums bija sākums Rīgas un Latvijas
pārējās teritorijas atbrīvošanai no Bermonta-Avalova armijas. Kauju laikā
gāja bojā deviņi sabiedroto jūrnieki un seši tika ievainoti.
20. oktobrī Lielbritānijas Pastāvīgo apvienoto spēku komandieris ģe-
nerālmajors Stjuarts Skītss (
Stuart Skeates
) tikās ar NBS komandieri ģe-
nerālleitnantu Raimondu Graubi un Aizsardzības ministrijas vadību.
Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas dalība Apvienotajos reaģēšanas spēkos
un citas aktualitātes, kas saistītas ar drošības situāciju reģionā.
Ģenerālmajors S. Skītss ir arī Apvienoto reaģēšanas spēku koman-
dieris. Apvienoto reaģēšanas spēku mērķis ir izveidot apmācītus un eki-
pētus spēkus, kas spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā
piedalīties ANO,
NATO
un Eiropas Savienības operācijās.
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva.
NATO
samitā Velsā iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja no-
domu protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts
darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu unmērķu noteikšanas
dalībvalstīm, bet 2015. gadā Londonā septiņas valstis — Lielbritānija,
Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande unNorvēģija—parakstīja
līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi.
Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spē-
kos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju at-
tīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās
mācībās, tādējādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, pilnvei-
dojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.
21. oktobrī NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube tikās
ar Lielbritānijas bruņoto spēku 20. kājnieku brigādes komandieri brigādes
ģenerāli Maiku Elvisu (
Mike Elviss
).
Komandieri pārrunāja Latvijas dalību
NATO
Sevišķi ātrās reaģēšanas vie-
nības sastāvā 2017. gadā, Latvijas un Lielbritānijas divpusējo sadarbību aiz-
sardzības jomā un citas aktualitātes, kas saistītas ar drošības situāciju reģionā.
«Latvijas unLielbritānijas karavīrus vieno pārliecinātība vienampar otru,
augsta profesionalitāte un pašaizliedzība stāties pretī jebkuram apdraudēju-
mam. Ilgstoša sadarbība Lielbritānijas vadītajās kaujas grupās ir pāraugusi cie-
šās draudzības saitēs. Arī šogad 18. novembrī militārajā parādē 11. novembra
krastmalā Rīgā Lielbritānijas bruņoto spēku karavīri plecu pie pleca ir kopā
ar Latvijas karavīriem,» atzinīgus vārdus par ilggadējo abu valstu bruņoto
spēku sadarbību pauda ģenerālleitnants R. Graube.
Jau ziņots, ka Latvijas kontingents, ko veidos Kājnieku rota un nacionālais
atbalsta elements, dežūru Lielbritānijas vadītajā Sevišķi ātrās reaģēšanas vie-
nībā, kuras komandieris būs brigādes ģenerālis M. Elviss, uzsāks 2017. gada
1. janvārī.
Vienība ir alianses vienots spēks, ko veido sauszemes komponents ar at-
bilstošām gaisa, jūras un speciālo operāciju spējām. Sevišķi ātrās reaģēšanas
vienību būs iespējams izvietot dažu dienu laikā, lai reaģētu uz jebkuriem iz-
aicinājumiem, kas rastos kādā no
NATO
dalībvalstīm. Šobrīd Sevišķi ātrās
reaģēšanas vienības vadošā valsts ir Spānija.
2
