Doma par sabiedrības vienotības izšķi-
rošo nozīmi ir aktuāla arī mūsdienās, tāpēc
Singapūras totālās aizsardzības koncepcijā
ir arī tāds elements kā sociālā aizsardzība,
kuras uzdevums ir panākt, lai visu rasu un
reliģiju cilvēki harmoniski dzīvotu un strā-
dātu kopā un netiktu pieļauta ekstrēmis-
tisku ideoloģiju attīstība, aizspriedumi un
diskriminācija. Singapūrā tas ir aktuāli, jo
Singapūras sabiedrība ir etniski un reliģiski
heterogēna. Sociālā aizsardzība tiek īstenota
ar dažādiem ikdienas pasākumiem, kas ļauj
labāk saprast atšķirīgās kultūras un veicina
savstarpēju toleranci. Kā vienu no spilgtiem
sociālās aizsardzības pasākumiem var minēt
Rasu harmonijas dienu, kas kopš 1997. gada
tiek svinēta 21. jūlijā. Tas ir datums, kad
1964. gadā Singapūrā izcēlās vardarbīgi
masu nemieri starp ķīniešiem un malajie-
šiem. Rasu harmonijas diena tiek svinēta
Singapūras skolās, un šo svētku laikā bērni
velk dažādu tautu nacionālos tērpus, bauda
dažādu tautu etnisko virtuvi un spēlē spēles.
Dienvidslāvijas totālās aizsardzības kon-
cepcija ir uzskatāms piemērs tam, cik bīstama
ir sabiedrības sašķeltība. Sākotnēji tautas vie-
notību nodrošināja J. B. Tito autoritārā līde-
rība un personības kults. Taču, kā norāda
T. Duličs un R. Kostičs, pēc viņa nāves «brālī-
bas un vienotības» ideoloģiju aizstāja nacio-
nālisms un Dienvidslāvijas republiku pie-
augošie centieni pēc neatkarības, līdz ar to te-
ritoriālās aizsardzības sistēma kļuva disfunk-
cionāla. ASV Centrālās izlūkošanas pārval-
des publiskotajā ziņojumā ir atzīts, ka duālā
militārā struktūra federālā un reģionālā līmenī
ar tās neskaidro vadības sistēmu, kā arī mas-
veidamilitārā apmācība, mobilizācija un plašā
ieroču izplatība bija svarīgi priekšnoteikumi,
lai varētu izcelties Dienvidslāvijas kari. Jāuz-
sver, ka nacionālismsDienvidslāvijā bija ilgter-
miņa problēma, kas tika apzināta jau 20. gs.
septiņdesmitajos gados, kad, kā minēts
D. I. Rusinova publikācijā, lielākā daļa virs-
nieku aptaujās norādīja, ka nozīmīgākie draudi
Dienvidslāvijas Sociālistiskajai Federatīvajai
Republikai ir nacionālisms un šovinisms,
nevis ārēja agresija. Tādējādi Dienvidslāvijas
totālās aizsardzības modelis ir uzskatāms pie-
mērs tam, ka vispārēja sabiedrības militāra
mobilizācija un robežu starp civilo un mili-
tāro sektoru saplūdināšana var būt bīstama ne
tikai ārējam agresoram, bet pašai sabiedrībai,
ja tajā pastāv etniskas, reliģiskas vai cita veida
fragmentācijas riski.
Stratēģiskā komunikācija un politiskā
līderība
Totālā aizsardzība ir visaptveroša pieeja
valsts aizsardzībai, kas ietver militārus, eko-
nomiskus un sociālus aspektus, līdz ar to
sekmīga šīs koncepcijas īstenošana prasa
centralizēti koordinētu, gudru ilgtermiņa
stratēģiju, kā arī organizatoriskas struktūras,
kas spēj nodrošināt valsts pastāvēšanu ģeo-
politiski sarežģītos apstākļos. Trīs svarīgākie
priekšnoteikumi šādas pieejas īstenošanai ir
politiskie līderi, kuriem sabiedrība uzticas
to morālo un profesionālo kvalitāšu dēļ un
kuriem ir pietiekami liela autoritāte, lai viņi
spētu mobilizēt sabiedrību; skaidrs rīcības
plāns dažādiem attīstības scenārijiem un
sabiedrība, kas saprot, atbalsta un iesaistās
šī plāna īstenošanā. Īpaša nozīme ir komu-
nikācijai, jo, kā atzīst prominentais ASV
politologs Dž. Najs, 21. gadsimts ir informā-
cijas laikmets, un šādos apstākļos izšķiroši
svarīgi var būt nevis tas, kurai pusei ir spēcī-
gāka armija, bet gan tas, kurai pusei ir spēcī-
gāks stāsts. Līdz ar to stratēģiskā komunikā-
cija ir būtisks totālās aizsardzības elements
vismaz trīs dažādos aspektos: 1) skaidrojot,
apmācot un motivējot sabiedrību iesaistīties
militārajā un civilajā aizsardzībā, kā arī stip-
rinot sabiedrības vienotību; 2) sūtot vēstījumu
potenciālajiem pretiniekiem; 3) formulējot
un izplatot savu stāstu par konfliktu globāla-
jai auditorijai, kam var būt izšķiroša nozīme
tā iznākuma noteikšanā.
Secinājumi
Totālā aizsardzība ir visaptveroša pieeja,
ar kuras palīdzību valsts un tās iedzīvotāji
tiek sagatavoti cīņai pret spēcīgāku ienaid-
nieku. Kādiem aspektiem jāpievērš uzma-
nība, domājot par iespējām ieviest totālās
aizsardzības koncepciju?
Pirmkārt
, jāatbild
uz jautājumu, kā panākt iespējami lielākas
sabiedrības daļas praktisko un psiholoģisko
gatavību cīnīties par savu valsti ar ieročiem
rokās.
Otrkārt
, jāuzsver trīs savstarpēji
saistīti elementi: aizsardzības stratēģija, kas
dod iespēju efektīvi cīnīties pret potenciā-
lajiem pretiniekiem; moderns un kvalitatīvs
bruņojums, kas ir piemērots gan izvēlētajai
aizsardzības stratēģijai, gan ir līdzvērtīgs vai
pārāks pār potenciālo pretinieku bruņo-
jumu; ekonomiskais spēks, kas ir priekšno-
teikums militāro spēju attīstīšanai un būtisks
motivators iedzīvotājiem saglabāt savu valsti.
Treškārt
, jāveido infrastruktūra, rīcības
plāns, organizatoriskā struktūra un sabied-
rības apziņa tādā veidā, lai būtu iespējami
mazāki civiliedzīvotāju zaudējumi gan kon-
vencionālas, gan nekonvencionālas kara-
darbības gadījumā, kas ietver arī potenciālu
masu iznīcināšanas ieroču lietošanu.
Ce-
turtkārt
, jāapzinās, ka totālā aizsardzība
var būt efektīva tikai tādā gadījumā, ja visa
sabiedrība ir vienota un augsti motivēta
savā gribā nosargāt valsti.
Visbeidzot
,
priekšnoteikums visa minētā īstenošanai, ir
gudra un spēcīga politiskā līderība, kā arī
efektīva komunikācija, kas vienlaikus gan
mobilizē sabiedrību, gan sūta skaidru vēs-
tījumu potenciālajiem pretiniekiem, ka mi-
litārai agresijai būs augstas izmaksas un to
labāk nevajag uzsākt.
TēViJAS SARGS, NR.11, NOVEmBRiS, 2016
pol i t i ka
8
◀
Sākums 6. un 7. lpp.
Atzīmējot Lāčplēša dienu, Baltijas aizsardzības koledžas
(
BALTDEFCOL
) komandants ģenerālmajors Andis Dilāns
kopā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem, kuri
dien un studē
BALTDEFCOL
, ka arī ar Tartu Latviešu bied-
rības pārstāvjiem apmeklēja Igaunijas Nacionālās aizsardzī-
bas koledžas muzeju. Muzejā interesenti tika iepazīstināti ar
liecībām par Igaunijas Bruņoto spēku iesaisti Ziemeļlatvijas
brigādes izveidē un Brīvības cīņās. Pēc muzeja apmeklējuma
visiem klātesošajiem Baltijas aizsardzības koledžas telpās no-
tika prezentācija par
BALTDEFCOL
izveides vēsturi, uzdevu-
miem un apgūstamajiem kursiem, kā arī NBS karavīru piene-
sumu koledžā. Lāčplēša dienas pasākumus noslēdza ziedu un
svecīšu nolikšanas ceremonija pie latviešu karavīru un bēgļu
apbedījumiem Pirmā pasaules kara laikā Tartu, Jaunajos Jāņa
kapos. Ziedu un svecīšu nolikšanas ceremonijā piedalījās arī
LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igaunijā Juris Bone.
Sagatavojis majors Jānis Svilpe.
