kas paredz inovatīvu jauno tehnoloģiju lie-
tojumu militārajā jomā. Singapūras armijas
bruņojums tiek veidots, gan iepērkot ār-
valstīs ražotas sistēmas, gan attīstot savu
aizsardzības industriju specializētu augsto
tehnoloģiju jomā. Singapūras militāri in-
dustriālā stratēģija ir attīstīt rentablus nišas
produktus, kas papildinātu un modernizētu
esošos militāros produktus.
Politologs D. Horovics raksta, ka arī
viens no fundamentālajiem Izraēlas aizsar-
dzības stratēģijas principiem ir «kvalitāte
pret kvantitāti», kas ietver gan labāku cil-
vēkresursu sagatavotību un motivāciju, gan
bruņojuma tehnoloģisko pārākumu pār
pretiniekiem, kas tiek panākts, iepērkot vis-
modernākās militārās tehnoloģijas, it īpaši
gaisa spēkos. Arī
«RAND Corporation»
eks-
perts H. Menderhauzens, analizējot terito-
riālās aizsardzības spēkus mazās Eiropas
valstīs 20. gadsimta otrajā pusē, nonācis pie
secinājuma, ka šiem spēkiem ir nepiecie-
šami augsti attīstīti prettanku un pretgaisa
ieroči, moderna artilērija, izlūkošanas un
transporta lidmašīnas, lidlauku aprīkojums
un cita veida vismodernākais aprīkojums,
kas ir piemērots šādām misijām.
Spēcīga ekonomika
Tā kā militāro spēju attīstīšana 21. gad-
simtā ir resursu ietilpīgs uzdevums, viens
no priekšnoteikumiem, lai valsts varētu sevi
sekmīgi aizstāvēt, ir labi attīstīta ekono-
mika. Ekonomiskā aizsardzība ir viens no
Singapūras totālās aizsardzības elementiem,
un šīs valsts pieeja balstās atziņā, ka militā-
rais spēks ir atkarīgs no spēcīgas ekonomikas
un otrādi. Singapūras Aizsardzības minis-
trija norāda — valsts ekonomiskā aizsar-
dzība paredz, ka valdība, darba devēji un
arodbiedrības sadarbojas, lai izveidotu labu
infrastruktūru un konkurētspējīgu ekono-
miku, bet katrs individuāli seko līdzi teh-
noloģiju attīstībai un pielāgojas pārmaiņām
ekonomikā.
ASV analītiķis un Eirāzijas jautājumu
eksperts Pols Goubls uzskata, ka arī Baltijas
valstu drošība šī brīža sarežģītajos ģeopoli-
tiskajos apstākļos ir jātver plašāk. Viņaprāt,
viens no svarīgajiem uzdevumiem, kur ne-
pieciešams arī rietumvalstu atbalsts, ir tieši
ekonomiskās attīstības veicināšana, lai sa-
mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu un lai eko-
nomiskās izaugsmes ieguvumus sajustu
visas sabiedrības grupas, ieskaitot etniskās
minoritātes. Arī Krievijas militārajā dok-
trīnā valsts mobilizācijas gatavība primāri
tiek saprasta kā ekonomikas, visu valsts un
pašvaldību pārvaldes struktūru un bruņoto
spēku integrēta gatavība aizsargāt valsti no
militāra uzbrukuma un nodrošināt valsts
un tās iedzīvotāju vajadzības kara laikā.
Ekonomika kā līdzeklis drošības veicināša-
nai ietver arī tādus aspektus kā savas mili-
tārās industrijas attīstīšana un ekonomiskās
un enerģētiskās atkarības mazināšana.
Civilā aizsardzība un sabiedrības
izturētspēja
Totālās aizsardzības koncepcija paredz
militāru pretestību spēcīgākam pretinie-
kam, kas nozīmē karadarbības iespējamību
valsts teritorijā, līdz ar to civilā aizsardzība
un sabiedrības gatavība izturēt krīzes ir viena
no būtiskām šīs koncepcijas sastāvdaļām. Jo
īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka 21. gadsimta
karadarbībā zūd tradicionālajai karadarbībai
raksturīgā fronte un aizmugure, tāpat aiz-
vien grūtāk ir novilkt skaidru robežu starp
civilo un militāro, it īpaši, ja tiek lietotas ne-
konvencionālas karadarbības metodes. Efek-
tīvas civilās aizsardzības priekšnoteikums ir
tas, lai katrs valsts iedzīvotājs skaidri zinātu,
kā rīkoties krīzes situācijā, jo tieši gatavība
krīzei mazina paniku iedzīvotāju vidū un
dod iespēju glābt daudzu cilvēku dzīvības.
Tas tiek panākts, veicot savlaicīgus sagata-
vošanās pasākumus, kā arī sabiedrību lai-
kus informējot, apmācot un organizējot
dažādiem civilās aizsardzības uzdevumiem.
Ukrainas krīzes aculiecinieki uzskata,
ka svarīgi aspekti, kam jāpievērš uzmanība
no civilās aizsardzības viedokļa, ir alterna-
tīvas sakaru sistēmas izveidošana pašvaldī-
bās, jo parastās tālruņa un mobilo sakaru
līnijas nestrādās; informācijas ievākšanas,
apstrādes un izplatīšanas sistēma, lai ir ie-
spējams informēt vietējo un pasaules sa-
biedrību par notiekošo; brīvprātīgie kārtības
sargi, glābēji un mediķi; pašvaldību darbi-
nieku sagatavotība vadīt un organizēt brīv-
prātīgo darbu; iedzīvotāju instruktāžas par
evakuācijas saturu, evakuācijas ceļiem, mā-
jokļa sagatavošanu karadarbībai, krājumu
veidošanu un citām lietām, kas ir izšķirošas
izdzīvošanai ekstremālos apstākļos; tāpat arī
savlaicīgi izveidotas patvertnes un materiā-
lās rezerves. Piemēram, Singapūrā, atbilstoši
1997. gadā pieņemtam likumam, visām
jaunajām privātajām un sabiedriskajām
celtnēm ir jābūt nodrošinātām ar patver-
tnēm, arī sabiedriskā transporta stacijas
kalpo kā patvertnes. Šīs telpas ir aprīkotas
ar sprādzienizturīgām durvīm, attīrīšanas
iekārtām, ventilācijas sistēmu, elektroener-
ģijas un ūdens apgādes sistēmām, kā arī ķī-
miskajām tualetēm.
Psiholoģiskā aizsardzība
Viens no Singapūras totālās aizsardzī-
bas koncepcijas pamatlicējiem Lim Sjongs
Guans uzskata, ka psiholoģiskā aizsardzība
ir pats svarīgākais totālās aizsardzības ele-
ments: «Ja singapūrieši nejūt, ka viņi vēlas
aizstāvēt šo valsti, jo tā ir vieta, kas viņiem
dod vislabākās iespējas savas nākotnes vei-
došanai, tad viss pārējais sabrūk.» Viņaprāt,
totālā aizsardzība sākas tieši ar psiholo-
ģisko, nevis militāro aizsardzību.
Izraēlas Aizsardzības armijas pulkvedis
A. Pacs uzskata, ka jaunās karadarbības
metodes ir izaicinājums arī tādām militāri
spēcīgām valstīm kā Izraēla, jo pretinieki
izmanto asimetrisku pieeju un apiet Izraē-
las militāro pārākumu, fokusējoties uz sa-
biedrības šķelšanu, graujot pašapziņu un
morālo stāju, mazinot sabiedrības atbalstu
Izraēlas valdībai un drošības struktūrām, kā
arī starptautiski apšaubot Izraēlas politisko
mērķu un līdzekļu leģitimitāti.
Arī Krievijas militārajā doktrīnā kā viena
no iekšējām militārām bīstamībām tiek mi-
nēta informatīvā iedarbība uz iedzīvotājiem,
galvenokārt valsts jaunajiem pilsoņiem, lai
grautu vēsturiskās, garīgās un patriotiskās
tradīcijas valsts aizsardzības jomā.
No psiholoģiskās aizsardzības viedokļa ir
vērts pievērst uzmanību arī Ķīnas «trīs veidu
karadarbības» koncepcijai, kas ir nemilitāru
paņēmienu kopums politiskomērķu sasnieg-
šanai. To veido trīs elementi: mediju, tieslietu
un psiholoģiskā karadarbība. Psiholoģiskā
karadarbība ir šīs koncepcijas pamats, jo visi
trīs karadarbības veidi ir mērķēti uz savas ar-
mijas, civiliedzīvotāju, pretinieku un trešo
pušu psiholoģiju. Trīs karadarbības veidi tiek
izmantoti integrētā veidā, lai ietekmētu sa-
biedrības priekšstatus par konfliktu, gūtu at-
balstu savām darbībām, mazinātu atbalstu
pretiniekam, kā arī ietekmētu trešās puses.
Sabiedrības vienotība
Vācijas ģenerālis Ē. Lūdendorfs 1935.
gadā darbā «Totālais karš» attīstīja ideju, ka
karadarbībai ir jāmobilizē visi nācijas fizis-
kie un morālie spēki. Viņš rakstīja, ka tieši
tautas garīgā vienotība ir izšķirošais faktors,
kas nosaka kara iznākumu, jo tikai garīgi
vienota tauta var uzturēt ar dzīvības spē-
kiem armiju, kā arī saglabāt ticību uzvarai
un pretošanās prieku.
TēViJAS SARGS, NR.11, NOVEmBRiS, 2016
7
dimensijas
pol i t i ka
▶
Turpinājums 8. lpp.
