Šā gada 17. februārī apvienoto spēku
pavēlniecības brunsumā komandieris
vācijas armijas ģenerālis Hanss Lotārs
Domrēze (
Hans-Lothar Domröse
) tikās ar
aizsardzības ministrijas valsts sekretāru
jāni garisonu un Nbs apvienotā štāba
priekšnieku ģenerālmajoru juri Zeibārtu.
Ģenerālim tika pasniegts Latvijas
republikas aizsardzības ministra apbal-
vojums—goda zīme «Par ieguldījumu
bruņoto spēku attīstībā». Pēc tikšanās
viesis atbildēja uz jautājumiem par
aktualitātēm, kas pašreizējās politiskās
situācijas kontekstā skar
NATO
dalībvalstis.
Par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijā
Kopš 2012. gada decembrī tiku apstip-
rināts Apvienoto spēku pavēlniecības Brun-
sumā komandiera amatā, man ir bijis iespē-
jams piedalīties mācībās arī Latvijas Nacio-
nālajos bruņotajos spēkos. Pirmo reizi tas
notika 2013. gada novembrī NBS Ādažu
militārajā bāzē, kad tur tika organizētas ne-
lielas, tomēr nozīmīgas mācības, kuru mēr-
ķis bija stiprināt Latvijas un visu Baltijas
valstu drošību. No šodienas redzespunkta
raugoties, 2013. gada novembris bija labs un
mierīgs laiks. Tieši pirms diviem gadiem—
2014. gada februārī—Krievija iebruka Krimā
un Ukrainā, un vēlāk tā anektēja Krimu.
Tāpēc šodien situācija ir būtiski mainīju-
sies. Taču jau tad, kad stājos pie jaunā
amata pienākumu pildīšanas, uzskatīju, ka
mums ir jādara vairāk, lai sniegtu atbalstu
saviemAustrumeiropas sabiedrotajiem. Un
to arī esam darījuši. Šajā laikā esam izvei-
dojuši Ziemeļaustrumu daudznacionālo
korpusu (
Multinational Corps Northeast
),
kura kaujas spējas un skaitliskais sastāvs ir
palielināts. Esam izveidojuši
NATO
spēku
integrācijas vienību (
NATO Force Integra-
tion Unit — NFIU
), un tas ir ļoti nozīmīgs
sasniegums. Esmu ticies ar šīs vienības ko-
mandieri pulkvedi Ēriku Nagli, un mēs
strādājam ciešā sadarbībā ar Latvijas Aiz-
sardzības ministriju un NBS.
Uzskatu, ka esam sasnieguši diezgan
daudz. Taču es nevēlētos apgalvot, ka
NATO
jau tagad būtu izdarījusi visu iespējamo, ko
tā kā organizācija būtu varējusi izdarīt —
tas ir nepārtraukts process.
NATO
samitā
Kārdifā, Lielbritānijā, no
NATO
valstu un
valdību vadītājiem saņēmām dažādus uz-
devumus šo jautājumu risināšanai. Mums
tika dots uzdevums organizēt vērienīgas
militārās mācības — un mēs to izdarījām.
2015. gada oktobrī un novembrī man bija
gods komandēt, manuprāt, pēdējo desmit
gadu laikā lielākās militārās mācības —
NATO
Reaģēšanas spēku sertificēšanas mā-
cības
«Trident Juncture»
, kas norisinājās
Spānijā, Itālijā un Portugālē. Šajās mācībās
piedalījās gandrīz 40 000 karavīru, un mā-
cību rezultātus ir pozitīvi novērtējuši mili-
tārie un drošības speciālisti.
Mums arī tika dots uzdevums uzlabot
Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa
lomu un atbildību, un mēs to pilnībā mai-
nījām, esam uzlabojuši tā rīcībspējas. Saņē-
mām arī uzdevumu izveidot un apmācīt
NATO
spēku integrācijas vienības — un, lai
arī šīs vienības vēl atrodas sākotnējās attīs-
tības stadijā, tās pilnveidojas un to skaits
pieaug. Mums tika dots uzdevums uzlabot
NATO
Reaģēšanas spēku (
NATO Response
Force —NRF
) un to struktūrvienības, proti,
Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (
Very High
Readiness Joint Task Force — VJTF
) gata-
vību — un mēs to paveicām.
NATO
Sevišķi
ātras reaģēšanas vienība tika apmācīta arī
mācību laikā Spānijā. Nākamnedēļ manā
štābā sāksies sagatavošanās darbi aprīlī plā-
notajām
NATO
Sevišķi ātras reaģēšanas vie-
nības mācībām. Pēc attiecīgas sagatavošanas
šī vienība tiks izvietota Zaganas poligonā
Polijā. Mēs redzēsim arī vairāk rotācijas
spēku Baltijas valstīs, tostarp Polijā.
NATO
tālāko pozīciju un nākotnes dar-
bības noteiks lēmumi, kas tiks pieņemti šā
gada jūlija sākumā
NATO
Varšavas samitā.
Kā īstenosies
NATO
aizsardzības mi-
nistru vienošanās palielināt
NATO
klāt-
būtni Austrumeiropā
Pirmkārt, mēs esam pateicīgi ameri-
kāņu kolēģiem par pieņemto lēmumu pēc
rotācijas principa Eiropā izvietot vienu savu
brigādi. Tradicionāli brigādē ietilpst četri
bataljoni, bet šajā situācijā amerikāņi ir ie-
cerējuši nosūtīt uz Eiropu brigādi, lai kopā
ar
NATO
dalībvalstu un partnervalstu ka-
raspēku piedalītos dažādās mācībās, kuras
ir plānots organizēt Eiropā. Tas ir lielisks
solis! Otrkārt, visas
NATO
dalībvalstis Ei-
ropā ir piekritušas piedalīties šajā pastāvīgo
militāro mācību programmā — mēs to sa-
protam kā sabiedroto ilgtermiņa militāro
klātbūtni. Portugāle tikko ir nosūtījusi sava
karaspēka rotu uz Lietuvu, lai apliecinātu,
ka šī teritorija ziemeļos mums ir svarīga.
Sabiedrotie spēki ik dienas piedalās Baltijas
gaisa telpas patrulēšanā. 16. februārī, Lietuvas
Neatkarības dienā, mūsu iznīcinātāji lidoja
pāri Viļņai, lai parādītu
NATO
klātbūtni.
Savukārt
NATO
aizsardzības ministru lē-
mums palielināt
NATO
klātbūtni austru-
mos, t.i., no Baltijas līdz Melnajai jūrai,
neattiecas tikai uz Latviju, bet uz visām šajā
teritorijā ietilpstošajām valstīm.
NATO
klāt-
būtnes pieaugums tajās ir ievērojams, un šai
klātbūtnei vajadzētu garantēt alianses attu-
rēšanas politiku.
NATO
ir neatkarīgu valstu organizācija,
un mēs paši pieņemam lēmumus par to, kā
mēs aizsargāsim savu valstu iedzīvotājus.
Uzskatu, ka
NATO
aizsardzības ministru
w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 2 , f e b r u ā r i s , 2 0 1 6
Par sasniegto un mūsdienu izaicinājumiem
NatO
4
