Tikai no maliņas. Un tomēr tas raisīja iz-
jūtas par to, cik savādāka ir viņu pasaule.
Cik sena un neizzināta! Tik ļoti gribētos
šo zemi lēnām izstaigāt kājām un pētīt
pilsētas un ciemus. Taču tikpat nepār-
protami ir jāapzinās, ka sava kareivī-
guma un bīstamības dēļ Afganistāna
paliks nepieejama vēl ilgi. Redzot kalnus
un ikreiz no jauna iemīloties to majes-
tātiskumā, es prātoju: «Nu kamdēļ gan
afgāņiem karot un nogalināt, ja viņiem
ir tādi kalni!»
Toties — cik vienkārši un garšīgi af-
gāņi gatavo! Latvijas padomdevēji, rīko-
jot atvadu pasākumu Latvijas kontin-
gentam un starptautiskajiem kolēģiem
savas misijas beigās, uzaicināja afgāņu
tulkus, ar kuriem kopā bija strādājuši
gandrīz septiņus mēnešus, pagatavot
tradicionālo afgāņu plovu ar rozīnēm,
riekstiem un jēra gaļu. Pēc ikdienā bāzes
vācu ēdnīcā ēstās saldētās pārtikas, dzī-
vais, aromātiskais afgāņu gatavotais
ēdiens šķita viena no augstākajām iespē-
jamām baudām, ko ķermeņa maņas spēj
sagādāt.
Karavīri no «Mazās Latvijas»
Lielu vizīšu laikā Marmalas bāzes
ielās pēkšņi parādās cilvēki parastās drē-
bēs — iespējams, žurnālisti, asistenti vai
diplomāti. Viņi tik ļoti atšķiras no vi-
siem citiem lauka formās ģērbtajiem. Un
es prātoju, cik daudz īsas, divu dienu vi-
zītes ietvaros izdodas sajust un ieraudzīt
to, kāda ir šejienes realitāte? Vai tāds vis-
pār ir viņu mērķis? Visticamāk, to, kā
jūtas un ko domā karavīri, aši paejot vi-
ņiem garām vai paspiežot roku, pat
nevar nojaust.
w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 2 , f e b r u ā r i s , 2 0 1 6
starptautiskā Operācija
14
Sākums 13. lpp.
Virsseržante Irita Kronīte, medicīnas māsa bāzes klīnikā.
Seržants Toms Lepsis kopā ar kolēģiem no gruzīnu kontingenta.
