ka neviens no ārpuses nav tiesīgs Krievijai uz-
spiest savus modeļus un piemērus (
VCIOM
,
2015, 17. augusts).
Runājot par Krievijas garīgajām vērtī-
bām, noteikti jāpiemin arī pareizticības
loma. Piemēram, V. Fjodorovs norāda, ka arī
baznīca ir viens no Krievijas nacionālās ideo-
loģijas avotiem (
VCIOM
, 2015, 17. augusts),
tāpat arī D. Kuļikovs min, ka pasaules reliģi-
jas ir spēcīgi ideoloģiju kanāli, kas palīdz
veidot valstis (Dudenko, 2016, 28. janvāris).
Apkopojot nacionālajā drošības stratēģijā
minētās vērtības un ekspertu idejas, var se-
cināt, ka dominējošā ideoloģija, kāda šo-
brīd veidojas Krievijā, ir patriotismā un
pareizticībā balstīts autoritārisms, kas ir
opozīcijā Rietumu liberālismam. Šo tēzi zi-
nāmā mērā apstiprina Levadas centra ap-
tauja par to, kādam ir jābūt «īstamKrievijas
iedzīvotājam». Saskaņā ar šo pētījumu, tāds
cilvēks ir dzimis Krievijā un tur nodzīvojis
visu dzīvi (85%), ir Krievijas Federācijas pil-
sonis (88%), runā valsts valodā (87%), kā arī
ir pareizticīgais (69%) un atbalsta pastāvošo
politisko iekārtu (81%) (Levadas centrs,
2012, 21. novembris). Tomēr pagaidāmKrie-
vijas nacionālā ideja vēl tikai veidojas un
tiek formulēta, un šobrīd ir grūti runāt par
kādu noteiktu un spēcīgu ideoloģiju, kas
būtu līdzvērtīga komunismam PSRS un de-
mokrātijai rietumvalstīs. Tajā pašā laikā at-
sevišķas tematiskās līnijas, ko Krievija
izmanto, lai kritizētu Rietumu pasauli, var
sabalsoties ar to cilvēku uzskatiem, kuri arī
ārpus Krievijas ir vīlušies un neapmierināti
ar Rietumu politiskajiem un ekonomiska-
jiem modeļiem. Tas ir vēl viens risks, ar ko
ir jārēķinās Baltijas valstīm, kurās ir gan
vērā ņemama Krievijas mediju un pareizti-
cīgās baznīcas klātbūtne, gan krievu valo-
das ietekme.
Secinājumi
Jaunā Krievijas Nacionālā drošības stra-
tēģija dod vairākus būtiskus un nepatīkamus
signālus Baltijas valstu drošības kontekstā.
Pirmkārt
, tām ir jārēķinās ar to, ka viens
no svarīgiem Krievijas ilgtermiņa stratēģis-
kās attīstības virzieniem ir līdzšinējo starp-
tautiskās sadarbības noteikumu pārskatīšana.
Krievijas iespējas īstenot šo stratēģisko mērķi
šobrīd apgrūtina iekšējie ekonomiskie sa-
režģījumi, kā arī tās iesaiste Ukrainas krīzē,
kas ir parādījusi Krievijas agresīvo raksturu
starptautisko jautājumu risināšanā. Tomēr
Krievija konsekventi cenšas īstenot savus
stratēģiskos nodomus, un, ja vien globālais
konteksts pavērs jaunas iespējas, šī valsts tās
nešaubīgi izmantos savās interesēs. Lai arī
pašreizējie notikumi starptautiskajā poli-
tikā kavē Krievijas mērķa īstenošanu pilnā
mērā, to vajadzētu uztvert tikai kā īslaicīgu
priekšrocību un tālākos stratēģiskos scenā-
rijus izstrādāt, rēķinoties ar to, ka Krievija
centīsies definēt un nostiprināt jaunus spē-
les noteikumus.
No Krievijas skatpunkta lielvarām jeb
nozīmīgākajiem spēka centriem policen-
triskas pasaules veidošanās apstākļos ir jā-
vienojas par jauniem spēles noteikumiem,
neņemot vērā mazo valstu intereses. Šādā
griezumā Baltijas valstis ir viens no objek-
tiem Krievijas un ASV kā ietekmīgākās
NATO
dalībvalsts attiecībās. Pašreizējais
NATO
un Krievijas militārā spēka samērs
garantē Baltijas valstu neatkarību un dro-
šību, tomēr Baltijas valstīm kā reāls drauds
ir jānovērtē scenārijs, kas paredz ASV glo-
bālās varas un ietekmes mazināšanos. Tas
nozīmē, ka būtiski pieaug arī militārās paš-
aizsardzības kā stratēģiskās atturēšanas in-
strumenta nozīme, un drošības jautājumu
risināšanā primārā uzmanība būtu jāvērš uz
militāru spēju attīstīšanu, kas dotu iespēju
sniegt atbildi militāra uzbrukuma gadī-
jumā.
Otrkārt
, saglabāsies informatīvās un
ideoloģiskās pretdarbības nozīme Krievijas
un rietumvalstu attiecībās, kas Baltijas valstīs
ir īpaši aktuāla problēma, ņemot vērā salī-
dzinoši lielo krievvalodīgo iedzīvotāju daļu,
kā arī plašo Krievijas iekšējo mediju ietekmi
gan tehniskās, gan valodas pieejamības ziņā.
Ņemot vērā salīdzinoši augsto atbalstu Krie-
vijas veicinātajām idejām Baltijas valstu
krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, pastāv risks,
ka militāra apdraudējuma gadījumā pastip-
rināsies iekšējie sašķeltības procesi, un sa-
biedrības saliedētība cīņā pret ārējo agresoru
būs apgrūtināta. Lai arī šobrīd Baltijas valstīs
ir miermīlīga līdzāspastāvēšana starp pamat-
nācijām un etniskajām minoritātēm, būtu
svarīgi jau laikus apzināties, ka uzskatu po-
larizācija ir drauds nacionālai drošībai.
POLITIKA
7
Atsauces
Acton, J. M. (2013);
-
strike-and-russia-s-nuclear-forces.
Andrejevs, A., Gusevs, A. (2015, 1. oktobris);
politolog-plan-putina-v-sirii-neadekvaten.a57057/.
Antonova, J. (2015, 9. aprīlis);
.
BBC (2016, 13. janvāris);
.
Dudenko, A. (2016, 28. janvāris);
Dugins, A. (2012);
Fuksiewicz, A., Lada, A. (2015);
-
content/uploads/2015/11/balticgroup.pdf.
Jegorovs, I. (2015, 22. decembris);
Kremlis (2007, 10. februāris);
Kremlis (2008, 31. augusts);
Kremlis (2010, 5. februāris);
Kremlis (2013, 19. septembris);
Kremlis (2014, 23. maijs);
.
Kremlis (2014, 24. oktobris);
.
Kremlis (2014, 29. decembris);
.
Kremlis (2015, 26. novembris);
.
Kremlis (2015, 31. decembris);
AtxeilX7JK3XXy6Y0AsHD5v.pdf.
Levadas centrs (2012, 21. novembris);
-
stali-pravoslavnye/.
Novaya Gazeta (2015, 17. janvāris);
Novaya Gazeta (2015, 7. decembris);
.
Pew Research Center (2015, 10. jūnijs);
Research-Center-Russia-Ukraine-Report-FINAL-June-10-2015.pdf.
Pew Research Center (2015, 5. augusts);
Research-Center-Russia-Image-Report-FINAL-August-5-2015.pdf.
Rastorgujevs, S. P. (1999); Informacionnaya voina [Informācijas karš]. Moskva:
Radio i svyaz.
RT (2015, 19. jūnijs);
/.
TASS (2016, 12. janvāris);
VCIOM (2015, 17. augusts);
.
«Vesti» (2015, 29. janvāris);
#.
