TēViJAS SARgS, NR.8, AuguSTS, 2016
LATViJAS ZiņAS
2
19. jūlijā
, uzsākot darba vizīti ASV, aizsardzības ministrs Raimonds BergmanisVašingtonā tikās ar ASV aiz-
sardzības ministra vietnieku RobertuVorku un Mičiganas Nacionālās gvardes komandieri ģenerālmajoru Gregoriju
Vadnaju, lai pārrunātu Latvijas un ASV sadarbību aizsardzības jomā.
Tiekoties ar ASV aizsardzības ministra vietnieku R.Vorku, R. Bergmanis pateicās par ASV ilggadējo ieguldījumu
drošības un aizsardzības nodrošināšanā Baltijas reģionā.
Abas puses apsprieda Latvijas un ASV turpmāko sadar-
bību aizsardzības jomā, tai skaitā Varšavas samita lē-
mumu īstenošanu. ASV ir viena no četrām ietvarvalstīm,
kas nule kā notikušajā
NATO
samitāVaršavā apliecināja
apņemšanos turpināt nepārtrauktu klātbūtni Baltijas
jūras reģionā, stiprinot un nodrošinot atturēšanu un re-
ģiona aizsardzības spēju celšanu.
R. Bergmanis ar Mičiganas Nacionālās gvardes ko-
mandieri ģenerālmajoru G. Vadnaju pārrunāja Mičiga-
nas Nacionālās gvardes un Nacionālo bruņoto spēku
ilgstošo sadarbību spēju attīstības un apmācības, kā arī
militāro mācību jomā, tai skaitā šī gada augustā plānotajās militārajās mācībās Latvijā «Lielais zobens», kurās
piedalīsies Mičiganas Nacionālās gvardes karavīri, un militārajās mācībās ASV
«Northern Strike»
, uz kurām dosies
gaisa atbalsta kontrolieri no Latvijas. R. Bergmanis arī pateicās Nacionālās gvardes komandierim par Mičiganas
sniegto atbalstu šogad kopīgi īstenotajos projektos, tai skaitā gaisakuģu bremzēšanas sistēmu sertificēšanā militārajā
lidlaukā «Lielvārde» un Rēzeknes novada Silmalas bērnudārza renovācijā.
20. jūlijā R. Bergmanis piedalījās pret teroristisko organizāciju
«Daesh»
vērstās starptautiskās koalīcijas valstu
aizsardzības ministru sanāksmē ASV, Vašingtonā. Sanāksmi vadīja ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters. Tās
ietvaros tika apspriesta pašreizējā situācija koalīcijas operāciju rajonos un panākta vienošanās par turpmāko stra-
tēģisko vīziju cīņā pret teroristisko organizāciju
«Daesh».
21. jūlijā
Norvēģijā, Hākonsvernas ostā Jūras spēku flotiles
Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģis M-04 «Imanta» pievienojās
NATO
1. pastāvīgajai jūras pretmīnu grupai, kas ir daļa no alianses Reaģē-
šanas spēku jūras komponentes.
Dežūras aktīvā fāze Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā ilgs līdz decembra
beigām.
NATO
1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas galvenais uzdevums
ir būt gataviem veikt pretmīnu darbību jūrā noteiktā gatavības laikā.
Ikdienā grupas kuģi piedalās apmācībā, veic manevrēšanas vingri-
nājumus, kuģošanas treniņu, piedalās arī militārajās mācībās, kurās
iznīcina mīnas.Viens no pakārtotajiem uzdevumiem ir patrulēšana,
kuras laikā
NATO
klātbūtne tiek demonstrēta gan jūrā, gan krastā
ostu vizīšu laikā. Šajā grupā iekļauti astoņi kuģi no Latvijas, Lietuvas,
Igaunijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas unVācijas.
NATO
1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena no četrām
NATO
pastāvīgajām Jūras spēku grupām.
NATO
pastāvīgās Jūras spēku gru-
pas veido
NATO
Reaģēšanas spēku jūras komponenti, kas darbojas
kā tūlītējas reaģēšanas spēki.
NATO
1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa
ir viena divām alianses jūras komponenta daudznacionālām vienī-
bām, kas speciāli izveidota mīnu iznīcināšanas operāciju veikšanai
un
NATO
Reaģēšanas spēku sastāvā ir spējīga nekavējoties veikt ope-
rācijas jebkurā vietā.
Latvijas bruņotie spēki
NATO
1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā
piedalās kopš 2007. gada.
No 24. līdz 27. jūlijam
pēc Polijas armijas militārā bīskapa Juzefa Guzdeka ie-
lūguma Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri pirmo reizi piedalījās Pasaules jau-
niešu dienās, kas notika Krakovā. Pasaules jauniešu dienas organizē katoliskā baznīca,
un to dibinātājs 1985. gadā bija pāvests Jānis Pāvils II. Pirmās Pasaules jauniešu dienas
notika Romā 1986. gadā. Pēc tam regulāri ar divu vai trīs gadu intervālu tās svin ikreiz
citā pasaules malā.
Līdztekus civilajām jauniešu dienām arī karavīri organizē tikšanos ar citu valstu
kolēģiem, lai garīgā gaisotnē stiprinātu savstarpējo sapratni un sadarbību. Kā atzīmēja
organizatori — armijai jāceļ tilti, ne tikai tie, pa kuriem ejam, bet miera, vienotības
un draudzības tilti, un, ja jūs satiekat savas armijas karavīru, tad ziniet, ka esat satikuši
draugu.
Militārajās jauniešu dienās piedalījās 700 karavīri—300 karavīri no Lietuvas, Lat-
vijas, Austrijas, Jaunzēlandes, ASV un Francijas, kā arī 400 karavīri no Polijas. Kopā ar ka-
ravīriem Polijā bija ieradušies arī ārvalstu armiju militārie bīskapi un armijas kapelāni.
Sagatavošanās posmāVaršavā karavīri tika izmitināti Armijas tehniskās augstskolas
telpās, bet vēlāk Krakovā, Gaisa spēku desanta brigādes teritorijā īpaši uzceltā telšu pil-
sētiņā.
Pasaules jauniešu dienu militārā sadaļa sākās 24. jūlijā
ar ziedu nolikšanu pie Nezināmā karavīra kapa un svēto misi
Varšavas militārajā katedrālē, vēlāk tika pacelts Militāro jau-
niešu dienu karogs. Par šī gada devīzi bija izvēlēti vārdi no
Bībeles Izceļošanas grāmatas, kurā aprakstīta kauja starp iz-
raēliešiem un amalekiešiem, — «Kungs ir mans karogs».
Armijā karogam ir īpaša nozīme, katrai vienībai un karavīram
tas simbolizē godu, uzticību un vīrišķību. Karavīra pienākums
ir sargāt savu karogu. Līdz ar karoga zaudēšanu zūd kaujas
gars, bet vienība tiek izformēta.
Šo dienu laikā karavīri tika iepazīstināti ar Polijas vēsturi
un apmeklēja Katiņas muzeju, Polijas armijas un Varšavas
sacelšanās muzejus. Dalībnieki devās arī uz Polijas garīgo
galvaspilsētu Čenstohovu un pāvesta Jāņa Pāvila II dzimto
pilsētu Vadovici. Īpaši aizkustinoša bija diena, kad karavīri
apmeklēja Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometni.
27. jūlijā karavīri devās uz Krakovu, lai, tāpat kā civilie Pasaules jauniešu dienu
dalībnieki, piedalītos publiskajos pasākumos kopā ar Romas pāvestu Francisku—svē-
tajās misēs, Krusta ceļā un adorācijā. Krakovā notika arī katahēzes (kristīgās ticības pa-
matmācības izklāsts) dažādās valodās. Mūsu karavīri satikās ar jauniešiem no Latvijas
un piedalījās kopīgā katehēzē, ko vadīja Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps
Zbigņevs Stankēvičs.
Jauniešu dienu pasākumos bija reģistrējušies 500 000 cilvēku, taču kopējās lūg-
šanās un misēs piedalījās līdz 2 miljoniem cilvēku.
Šogad Pasaules jauniešu dienas notika pastiprinātas drošības apstākļos. Polija uz
laiku bija atjaunojusi robežkontroli, autoostās, vilcienu stacijās un muzejos notika pa-
stiprināta mantu un personu pārbaude. Lielajos pasākumos kopā ar pāvestu visu laiku
patrulēja policisti, torņos bija redzami speciālo uzdevumu vienības snaiperi, bet debesīs
virs dalībnieku galvām riņķoja helikopteri. Par drošību gādāja 30 000 karavīru, robež-
sargu, ugunsdzēsēju, policistu un citu militarizēto formējumu pārstāvju. Polijas bruņotie
spēki Pasaules jauniešu dienas nodrošināja ar teltīm, gultām, ūdeni, elektroenerģiju
un medicīnu.
