Līga Lakuča
Foto — Armīns Janiks.
Šā gada 20. jūnijā divu dienu darba
vizītē Latvijā ieradās Francijas bruņoto
spēku komandieris ģenerālis Pjērs de
Viljērs, lai apspriestu aktualitātes, kas
saistītas ar gatavošanos
NATO
samitam
Varšavā, Latvijas un Francijas divpusējo
sadarbību aizsardzības jomā, kā arī
drošības situāciju Eiropā un pasaulē.
Viņš sniedza interviju arī militārajam
žurnālam «Tēvijas Sargs».
—Kādi, jūsuprāt, būs
NATO
lielākie
izaicinājumi nākamajā desmitgadē?
— Starptautiskā vide mainās ļoti ātri, un
katru dienu ir saskatāmi apdraudējumi mūsu
drošībai. Tāpēc sabiedrotajiem laikā, kad
NATO
pamatvērtības saskaras ar regulāriem
izaicinājumiem, ir veicami šādi uzdevumi:
▶
ik dienu ir jāakcentē
NATO
vienotība,
solidaritāte un saliedētība;
▶
jāapsver visi mūsu stratēģiskās vides
aspekti;
▶
jāpārskata alianses un līdzīgo organi-
zāciju loma dažādu jauno draudu un dro-
šības izaicinājumu risināšanā;
▶
jāizpilda visas mūsu saistības, kas at-
tiecas uz aizsardzības izdevumu apjoma pa-
lielināšanu.
Alianse ir spērusi daudzus izšķirīgus
soļus, jo īpaši attiecībā uz
NATO
Gatavības
rīcības plāna īstenošanu, un tagad tiek ap-
svērta iespēja, kā nodrošināt priekšējās līni-
jas klātbūtni pie alianses austrumu robežām.
—Kas, jūsuprāt, nākotnē būs Francijas
un arī Baltijas valstu drošības un
aizsardzības svarīgākais jautājums?
—Pašreizējā stratēģiskā un starptautiskā
drošības situācija, salīdzinot ar 2014. gadu,
ir ļoti atšķirīga, it īpaši Baltijas reģionā pēc
Ukrainas krīzes. Alianse savā attīstības pro-
cesā ir ņēmusi vērā šīs tendences. Attiecīgi
Eiropas austrumu robežu aizsardzības no-
drošināšana arī turpmāk būs viena no gal-
venajām alianses prioritātēm, jo tas ir mūsu
organizācijas pamatuzdevums. Savukārt
Francija kā alianses dalībvalsts ir atkārtoti
apliecinājusi savu atbalstu Baltijas valstu
drošības aizstāvībai. Francijas Bruņotie spēki
šobrīd ir un arī nākotnē būs kopā ar saviem
sabiedrotajiem Austrumeiropā.
Šajā kontekstā es saskatu četras kopīgas
mūsu galvenās darbības:
■
turpināt drošības garanta stratēģiju,
to pielāgojot atbilstoši drošības situācijas
novērtējumam Austrumeiropā;
■
turpināt attīstīt
NATO
Sevišķi ātras
reaģēšanas apvienotos spēkus un risināt jau-
tājumus, kas attiecas uz šajos spēkos iesais-
tīto dalībvalstu bruņoto spēku spēju sadali;
■
regulāri nodrošināt kopīgas apmācības;
■
pilnveidot sadarbību izlūkošanas datu
apmaiņā un kiberaizsardzībā—šo uzdevumu
īstenošana ir arī Francijas un Igaunijas Bru-
ņoto spēku divpusējās sadarbības pamatā.
—Runājot par Latvijas, arī pārējo
Baltijas valstu un Francijas sadarbību,
kā galvenā jāmin gaisa telpas
patrulēšana, eksperta darbība
NATO
Stratēģiskās komunikācijas izcilības
centrā un starptautiskās militārās
mācības. Kā jūs vērtējat līdzšinējo
sadarbību, un kādi ir sadarbības plāni
nākotnē?
—
Šī ir Francijas Bruņoto spēku koman-
diera pirmā vizīte Latvijā kopš tās neatkarī-
bas atgūšanas 1991. gadā — tātad šī ir īpaša
diena! Par mūsu divpusējo sadarbību — ie-
kļaujoties
NATO
gaisa telpas patrulēšanas
operācijā virs Baltijas valstīm, Francija ap-
liecina, ka vienmēr ir bijusi ciešas sadarbī-
bas partneris saviemBaltijas sabiedrotajiem,
jo īpaši Latvijai. No 2016. gada septembra
līdz decembrim Francija pārņems Baltijas
gaisa telpas patrulēšanas misiju — mūsu
Gaisa spēku iznīcinātāji tiks izvietoti šajā
TēViJAS SARgS, NR.8, AuguSTS, 2016
Par Francijas
Bruņoto spēku prioritātēm
iNTERViJA
4
