būtiska sastāvdaļa, bet arī esam turpinājuši
atbalstīt sabiedrību, iesaistoties gan pazu-
dušo cilvēku meklēšanā, gan ugunsgrēku
vai plūdu seku likvidēšanā. Mūsu darbību
spektrs ir ļoti plašs, taču no sev neraksturī-
gajām funkcijām esam atteikušies. Tiesa,
nepieciešamības gadījumā specifiskās situā-
cijās mēs atbalstām Valsts policijas aktivi-
tātes, arī ar Valsts robežsardzi mums visā
šajā laikā ir bijusi ļoti laba sadarbība.
—Kāda izskatās mūsu Zemessardze
savā 25. dzimšanas dienā, kaut vai
salīdzinot ar tās pirmajiem darbības
gadiem?
— Pilnīgi noteikti — nav vērojams ne-
kāds pagrimums vai sabiedrības intereses
kritums par Zemessardzi. Katru gadu kon-
sekventi mūsu rindās tiek uzņemti 800 —
1000 jauni zemessargi. Mēs pilnveidojamies
un ātri pielāgojamies aktuālajai situācijai un
izaicinājumiem. Veidojot jaunas spējas,
mēs ne tikai attīstām Latvijas aizsardzības
spējas, bet arī dodam iespēju Latvijas pilso-
ņiem atrast savu vietu un realizēt sevi valsts
aizsardzībā. Zemessardzē katrs var atrast
kaut ko sev piemērotu un savām interesēm
atbilstošu — piemēram, datorspeciālistiem
mums ir spēcīga IT joma, savukārt fiziski
aktīvākiem cilvēkiem būs interesantas tak-
tiskās darbības. Mēs nosedzam faktiski visas
bruņoto spēku spējas valsts aizsardzībā.
—Vēl pirms dažiem gadiem ir nācies
dzirdēt viedokli, ka Zemessardze valsts
aizsardzības sistēmā reizēm ir tādā kā
pabērna lomā.
— Jāsaprot, ka valstij nebija pietiekama
finansējuma aizsardzībai un tā nespēja no-
drošināt adekvātu ekipējumu gan profesionā-
lajai armijai, gan Zemessardzei. Taču pēdējos
gados situācija ir radikāli mainījusies — ir
skaidri redzams, ka gan Aizsardzības minis-
trijas, gan Nacionālo bruņoto spēku vadības
ieskatā galvenais uzdevums ir nodrošināt,
lai regulārajos spēkos visi būtu vienlīdz labi
apmācīti, nodrošināti un ekipēti. Mums vi-
siem ir vienādas formas, Zemessardzē no-
tiks pārapbruņošana, vieglie kājnieku ieroči
Zemessardzes bataljonos jau daudz lielākā
skaitā būs tādi paši kā Sauszemes kājnieku
brigādei, un jau tagad ZS apakšvienību ap-
bruņojumā parādās ieroči, ar ko iespējams
atvairīt pretinieka smago tehniku—progress
ir jūtams un acīmredzams.
Būtiski ir arī tas, ka pēdējo gadu laikā ze-
messargi arvien vairāk piedalās valsts aizsar-
dzībā tieši ar savu intelektuālo potenciālu.
Ļoti progresē Zemessardzes pretgaisa aizsar-
dzības spējas, attīstās arī Kiberaizsardzības
vienība. Zemessardzes rīcībā ir viena no lie-
lākajām kapacitātēm IT jomā, ko nodrošina
Latvijas pilsoņi ar savām specifiskajām zi-
nāšanām, kuri civilajā dzīvē ir atzīti un va-
doši savā nozarē, bet atrod laiku arī valsts
aizsardzībai.
Šodien par Zemessardzi pilnīgi noteikti
vairs nevar runāt kā par aizsardzības jomas
pabērnu. Ja nozarē kaut kā pietrūkst —
tātad tā pietrūkst visiem, nevis tikai speci-
fiski Zemessardzei. Es gribētu teikt, ka nu
jau visas aizsardzības struktūras ir kā sati-
cīga ģimene, kas pieejamo resursu sadala
visiem objektīvi un vienlīdzīgi.
—Tad varam uzskatīt, ka pašlaik ar
līdzekļiem viss ir kārtībā?
— Nekad nav tā, ka labāk vairs nevar
būt. Objektīvi ņemot, ar pieejamo finansē-
jumu visam nepietiek. Mums ir jāattīsta
savas mobilitātes spējas, jāuzlabo infrastruk-
tūra, kas nav skarta kopš 90. gadu sākuma.
Zemessardzei ir daudzi jauni, ambiciozi
projekti, taču tas viss prasa laiku un finan-
sējumu. Tomēr es ceru uz ļoti konkrētu re-
zultātu jau pēc diviem, četriem gadiem, kas
kardināli uzlabos Zemessardzes spējas.
—Kāds ir plašākas sabiedrības
viedoklis par Zemessardzi?
— Sabiedrības attieksme uzlabojas. Jau
kopš krīzes laika ir jūtams, ka sabiedrība
mobilizējas, pieaug atbalsts aizsardzības
spēju attīstīšanai —mēs to izjūtam vieni no
pirmajiem. Vēl kāds interesants moments —
esmu novērojis, ka tieši pēdējā laikā ar aiz-
sardzības jomu pilnīgi nesaistīti cilvēki bieži
nāk ar savām iniciatīvām par to, kā attīstīt
Zemessardzi, uzlabot valsts aizsardzību ko-
pumā. Kaut gan turpinās cilvēku izbraukšana
no valsts, kaut gan cilvēki sāk pierast pie tā,
ka Austrumukrainas krīze, kas bija ļoti spē-
cīgs patriotisma katalizators, ir ieilgusi,
tomēr mums arī šogad līdz 1. augustam ir
jau vairāk nekā 600 jaunu zemessargu —
tas ir ļoti spēcīgs arguments, kas raksturo
pozitīvo sabiedrības attieksmi un viedokli
par valsts aizsardzību. Pēc manām domām,
sabiedrība arvien vairāk sevi asociē ar val-
stiskuma jēdzienu, demonstrējot augstu pil-
sonisko atbildību un izcilu patriotismu.
Ļoti pozitīvi ir arī tas, ka Zemessardzē stā-
jas galvenokārt jaunieši, 18—23 gadus veci.
82% zemessargu ir vecumā līdz 35 gadiem,
un tas ir ļoti labs rādītājs un vēl viens aplie-
cinājums, ka Zemessardze saglabā attīstības
tempu, labu formu un vietu aizsardzības
struktūrā. Protams, stājas arī 40—45 gadus
veci cilvēki, mēs viņus ņemam atplestām
rokām. Tie ir cilvēki ar uzkrātu dzīves pie-
redzi, viņu bērni ir jau izauguši, un ir parā-
dījusies iespēja ziedot sevi valsts drošībai.
—Bet krīzei un cilvēku izbraukšanai
tomēr ir bijusi sava ietekme...
— Protams, taču, manuprāt, tā nav
tāda, kā to varēja prognozēt. Sākoties krīzei
un cilvēku aizbraukšanai, bija uzskats, ka
viena daļa sabiedrības izbrauks un zaudēs
saikni ar Latviju, ka drīz vien viņiem sekos
arī citi. Taču ir noticis pretējais — palikušie
arvien vairāk konsolidējas un nenorobežojas
no Latvijas vajadzībām. Viņi saprot — ja mēs
būvējam savu valsti, mums ir ekonomiskā
attīstība, tad ir jābūt arī adekvātai valsts aiz-
sardzībai. Turklāt šī aktīvā sabiedrības pozī-
cija dod skaidru signālu arī uz āru—Latvija
attīstās, nekāda katastrofa nav notikusi.
Daļa aizbraukušo to redz un atgriežas. Nav
jau arī tā, ka aizbraukušie ir Latvijai pilnībā
zuduši. Piemēram, arī Zemessardzē cilvēki
no tuvākajām valstīm brauc uz mācībām.
TēViJAS SARgS, NR.8, AuguSTS, 2016
ZEMESSARdZEi 25
10
Sākums 9. lpp.
