79
P E R A S P E R A A D A S T R A
K D E T S 2 0 1 6
P E R A S P E R A A D A S T R A
LVA biedrs
pulkvežleitnants
Andris Rieksts
ZEMESSARDZES 45. NODROŠINĀJUMA BATALJONA IEGŪTĀ PIEREDZE ES
KAUJAS GRUPĀ LIELBRITĀNIJĀ
Pagājušā gada nogalē, 2015. gada 30. novembrī, Zemessardzes 45. Nodrošināju-
ma bataljonā uz individuālo iemaņu atkārtošanu ieradās zemessargi no visas Latvijas,
lai trešo reizi Latvijā ķertos pie Eiropas Savienības kaujas grupas realizācijas projekta;
visai Zemessardzei tā gan bija tikai otrā reize. Jāatzīmē, ka visvairāk zemessargu bija
no Kurzemes.
Pēc Ziemassvētku brīvdienām zemessargus sāka gatavot sadarbībai nodaļas un vada
līmeņos. Zemessargu sagatavotības līmenis tika testēts sertifikācijas mācībām Anglijā
šā gada aprīļa-maija mēnesī. 2016. gada 1. jūlijā svinīgajā ceremonijā, piedaloties aiz-
sardzības ministram R. Bergmanim, NBS komandierim ģenerālleitnantam R. Graubem,
Zemessardzes komandierim brigādes ģenerālim L. Kalniņam un 1. Zemessardzes novada
komandierim pulkvedim J. Gailim, oficiāli tika paziņots par Latvijas kontingenta gatavību
pildīt starptautiskos uzdevumus. Latvijas kontingents uzsāka dežūru Eiropas Savienības
kaujas grupā. Dežūru laikā zemessargi atradīsies savās dzīves vietās, pildīs savus civilos
darba pienākumus un pēc signāla saņemšanas būs gatavi doties pildīt uzdevumus.
Eiropas Savienības kaujas grupu (ESKG) koncepts tika izstrādāts un ieviests realizācijā
2004. gadā, par konceptu vienojoties visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. ESKG gal-
venais uzdevums ir būt gataviem sniegt atbalstu Eiropas Savienības dalībvalstīm un
citām valstīm, kurās draud izvērsties krīze, vai krīze jau ir izcēlusies un to nav iespē-
jams atrisināt diplomātiskā ceļā. Krīzes raksturs var variēt no dabas kataklizmām līdz
militārajiem konfliktiem. Latvijas karavīri pirmo reizi ESKG grupā dienesta pienākumus
pildīja 2010. gadā, kad ESKG vadošā valsts bija Polija. Latvijas kontingentā tolaik bija
69 virsnieki, instruktori un karavīri. Otrajā reizē, 2013. gada otrajā pusē, kaujas grupu
vadību uzņēmās Lielbritānija. Latvijas kontingentā toreiz tika apmācīti un iekļauti
nedaudz mazāk par 100 karavīriem. Tā bija pirmā reize, kad zemessargi piedalījās ES
Kaujas grupas dežūrā, un tas kalpoja par nozīmīgu zemessargu spēju apliecinājumu
un attīstības iezīmi, tādējādi ceļot Zemessardzes profesionalitāti. 2016. gada 1. jūlijā
sākas Latvijas kontingenta dežūra Lielbritānijas vadītajā kaujas grupā 2016/2.
Ceļš uz panākumu bija grūts. Līdz pagājušā gada beigām zemessargi pilnveidoja
individuālās kaujas iemaņas. Daļa zemessargu speciālistu tika nosūtīti speciālo kursu
mācībās uz Alūksni, kur viņi apguva karavīra glābēja kursus, uz Ādažiem
−
tur tika apgūtas
granātnieka un ložmetējnieka specialitātes. Pārējie zemessargi – karavīri savas iemaņas
pilnveidoja gan Ādažu poligonā, gan Kuldīgas militārajā garnizonā. Daļai zemessargu
mācības izrādījās par grūtu un pārāk intensīvas. Kaujas grupas pamata personālsastāvu
komplektēja 2016. gada 1. janvārī, tādējādi dodot iespēju zemessargiem vēlreiz
pārdomāt, vai turpināt realizēties projektā, vai tomēr to atstāt. Līgumus noslēdza paši
apņēmīgākie un motivētākie zemessargi. Iesākumā kaujas grupā startēja divas sievietes,
viena izlēma neturpināt, bet otra izturēja visus pārbaudījumus līdz galam.
Ar 2016. gada 1. janvāri katrs projektā iekļautais zemessargs noslēdza līgumu un
uzsāka intensīvu gatavošanos jau vienības sastāvā. Zemessargi tika iecelti amatos, viņiem
tika uzticēti dienesta pienākumi un atbildība. Eiropas Savienības kaujas grupas Latvijas
kontingenta sagatavošana tika uzticēta 1. Zemessardzes novada profesionālā dienesta
virsniekiem un instruktoriem.
Vienības kaujas grupa
−
kājnieku rota ar spējām pildīt uzdevumus daudznacionālā
