87
P E R A S P E R A A D A S T R A
K D E T S 2 0 1 6
P E R A S P E R A A D A S T R A
atļaujas; tāpēc
Nord
pavēlnieks steidzoši izlido uz „Volfšanci”
−
Hitlera galveno mītni
Austrumprūsijā. Atļauja pēc smagām sarunām tiek saņemta, jo no 14. septembra jau
rit smagas kaujas.
Centrālvidzemē uzbrūk trīs padomju lauka armijas, un 3. Triecienarmijas iecirknī kaujas
signālu gaida atjaunotais 5. tanku korpuss, lai attīstītu uzbrukumu 79. un 100. strēlnieku
korpusu pārrāvuma joslā. Taču atkārtojas iepriekšējais. Padomju artilērija intensīvi apšauda
vācu priekšpozīcijas, kuras padomju stratēģi kļūdaini ir novērtējuši kā galvenās. Vācu
ložmetēji uzbrucējus nogulda priekšlaukā. Uzbrukuma josla ir iezīmējusies un jau 14. sep-
tembra vakarā vācu 14. tanku divīzijā skan kaujas trauksme. Pret padomju 41. un
24. tanku brigādes plānotajām uzbrukuma joslām apmēram 8 km dienvidos no Ērgļiem,
maršrutā Taurupe-Līčupe-Ogresmuiža-Liepkalne tiek izvirzītas divas vācu tanku grupas –
labā grupa virzienā Liepkalne-Beņēni un kreisā
−
Ogresmuiža (saukta arī Vecogre)
-
Avēni.
Katrā grupā
−
tanku un motorizēto grenadieru bataljoni, artilērijas divizions, zenītdi-
vizions un sapieri.
Vācu tanku kaujas grupas plānoto darbības rajonu sasniedz 15. septembrī dienas
vidū un ugunskauju ar pretinieku uzsāk jau pievakarē. 16. septembrī rit intensīva savstar-
pēja apšaude, iesaistot visu artilēriju. Sarkanarmijas uzbrukums šajā frontes iecirknī tiek
bloķēts, un ar to 14. tanku divīzija savu pirmo uzdevumu ir izpildījusi, un padomju 5. tanku
korpuss pārrāvumā nav ievests.
Naktī uz 17. septembri 14. tanku divīzija tiek steidzoši atsaukta uz Taurupi pārvešanai
uz Baldoni. Divīzijas atiešanu sedz
Tīģeri
.
Liepkalnes frontes iecirknī abpusēja apšaude ilgst vēl trīs dienas, un 19. septembrī
sākas
Āster
plānotā vācu atiešana uz Siguldas pozīciju.
Ralfa Gramsa sastādītajā 14. tanku divīzijas vēsturē tiek minēts, ka uzbrukumkaujā
Veņēnu virzienā tikuši bojāti astoņi
Panteras
tipa tanki, taču par viņu evakuāciju infor-
mācijas trūkst. Kā liecina kapteinis V. Kirsanovs savā visumā plašajā atmiņu stāstā,
5. tanku korpuss zaudējis 43 kaujas mašīnas, galvenokārt vidējos tankus, rajonā dien-
vidos no Ogres upes līdz Liepkalnei un tā centrālajā virzienā Veņēni-Ozolmuiža (tagad
Sidrabiņi); pie tam padomju 24. tanku brigāde
−
virzienā uz Barkaišiem, bet 41. tanku
brigāde
−
virzienā uz Skudrēm.
Lendliza
vieglajiem tankiem M3 L ar 37 mm lielgabalu
vispār bija liegts tuvoties ugunslīnijai. Pie tam Kirsanova minēto
Ferdinandu
Latvijas
kaujas zonā nekad nebija, tie acīmredzot tiek jaukti ar vācu pašgājēju
Stug-III
.
Šajās kaujās nozīmīgākā un acīmredzot izšķirošā nozīme bija vācu jaunāko tanku
tālšāvēju 75 un 88 mm garstobrainajiem lielgabaliem, kuri sašāva pretinieku, tiklīdz tas
parādījās maksimālās distances attālumā.
Bez iepriekš aprakstītajām dramatiskajām tanku kaujām kara pēdējā periodā
Latvijas teritorijā samērā īslaicīgas tanku kaujas notika arī Auces-Dobeles, Tukuma
un Jelgavas virzienos.
