82
K A D E T S 2 0 1 6
P E R A S P E R A A D A S T R A
Tukšumā nekas neveidojas. Dots devējam atdodas. Šādos vienkāršos teikumos es
vēlējos ietvert un paust domu
−
mēs visi esam atbildīgi par Nākotni. Ieguldījums jauniešos
ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguldījums. Ticu, ka jebkura ģimene mājās, skolotāja skolā,
būs pateicīga, redzot, ka darbs, ko mēs kā karavīri ieguldām jauniešos, disciplinē viņus
īstermiņā. Ilgtermiņā
−
jaunietis kļūst krietns Latvijas valsts un vērtību cienītājs. Atkārtošos,
tas ir mūsu kopējs darbs
−
ģimene, skola, instruktori. Tikai tā mēs varam cerēt uz kvalitatīvu
paaudžu maiņu ne tikai militārajā jomā, bet visās nozarēs, kas nepieciešamas un
svarīgas Latvijas izaugsmei.
Pavisam drīz atzīmēsim Lāčplēša dienu un 18. novembri, Latvijas dzimšanas dienu.
Tradicionāli katru gadu 11. novembrī Kuldīgā notiek Lāčplēša dienai veltīta Kuldīgas
Garnizona militāro vienību parāde. Pēdējos četrus gadus parādē ir piedalījušies arī jaunsargi.
Šogad plānojam jaunsargu skaitu parādē dubultot. Šogad tiks iedibināta jauna tradīcija
−
Rātslaukumā pie Ē. Valtera skulptūras, Latvijas ģeogrāfiskās kartes kontūrā tiks ievietotas
svecītes, simbolizējot gaismu Latvijas mūžam. Tieši jaunsargiem, jaunajiem Lāčplēšiem,
uzticēsim svecītes iedegt un novietot Latvijas kontūrā!
LVA biedrs
pulkvežleitnants
Andris Rieksts
SKRUNDAS PILSĒTIŅAS LIKTENIS UN NĀKOTNE
Mācoties Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumā, ceļā uz tehnikumu un nedēļas
nogalē mājupbraucot, pa autobusa logu ar izbrīnu noskatījos uz lielo monstru, kurš draudīgi
slējās pāri koku galotnēm. Monstram bija arī vārds – Skrundas lokators, kura būvniecību
organizēja un uzraudzīja padomju vara un padomju armija. Reiz jaukā vasaras vakarā ar
savu mocīti un vēl dažiem motociklistiem no Saldus izlēmām izbraukt uz monstru, lai
paskatītu to vaigā. No mūsu ieceres čiks vien sanāca, tuvāk par armijas kontrolpunktu
netikām. Par objekta nopietnību liecināja apsardze un nemitīgā smago atomašīnu plūsma
objektā un ārā no tā. Atceros, ka lielākā daļa no mašīnām bija MAZ, jeb tautā sauktie Ceļa
Buļļi. Man tie iespiedās atmiņā, jo izskatījās stipri „samocīti”. Neguvuši cerēto, devāmies
mājās. Nacās samierināties ar skatu, ko varēja vērot pa autobusa logu, vai apstājoties ar
mocīti uz Kazdangas-Skrundas ceļa, netālu pie dzelzceļa pārbrauktuves.
Skrundas lokators jeb Skrundas radio lokācijas stacija (RLS) bija militārs padomju
armijas objekts, kas atradās tiešā Skrundas pilsētas tuvumā. Stacijā atradās RLS Dņepr
un tika būvēts jauns RLS Darjal. 1994. gada 12. augustā tika noslēgts līgums ar ASV par
Darjal ēku nojaukšanu. Nojaukšanas darbi tika uzticēti ASV uzņēmumam Controlled
Demolition. 1995. gada janvārī uzņēmums ieveda tehniku un uzsāka sagatavošanās darbus.
Ēka tika nojaukta ar kontrolētu sprādzienu, tam nolūkam izmantojot 360 kg sprāgstvielu.
Monstrs sagruva 12 sekundēs, atstājot vairāk nekā 400 000 tonnu būvgružu, 14 000
tonnu metāla, 19 000 tonnu citu celtniecības materiālu. Monstra spridzināšanas darbi
notika Latvijas vēsturē nozīmīgā dienā, 1995. gada 4. maijā. Šajā dienā es kopā ar savu
ģimeni sēdējām pie televizora, un noskatījāmies kā monstrs no draudīgas varenas ēkas
pārvērtās par būvgružu kaudzi. Spridzināšanai bija simboliska nozīme, uz pasākumu bija
ieradusies gandrīz visa Latvijas valsts politiskā elite. Valsts prezidents Guntis Ulmanis
teica vēsturisku uzrunu, liekot saprast mūsu lielajam kamiņam, ka mēs esam saimnieki
savā valstī un nevēlamies, lai pie mums paliktu lielvalstu varenības objekti.
Mana nākamā tikšanās reize, nu jau ar monstra rēgu, bija deviņdesmito gadu beigās,
laikā, kad beidza strādāt arī vecā radio lokācijas stacija, Krievijas virsnieki un lokatora
