85
P E R A S P E R A A D A S T R A
K D E T S 2 0 1 6
P E R A S P E R A A D A S T R A
kaujas gatavībā; 25% personālsastāva un kaujas līdzekļu nodrošinājums un mazāk
−
formējums nav kaujas spējīgs. Rotmistrova tanku zaudējuma kaujā pie Prohorovkas bija
vairāk kā 50% kaujas sastāva nodrošinājums, un zaudējums radīja ārkārtīgi negatīvu
reakciju padomju augstākajā vadībā. Ārkārtējā notikuma izmeklēšanai Rotmistrova
komandpunktā ieradās kompartijas centrālkomitejas sekretārs Georgs Maļenkovs.
Divu nedēļu izmeklēšanas rezultātā tika izstrādāts priekšlikums – Rotmistrovu atcelt no
amata un nodot kara tribunālam. Šķita ģenerāļa karjera ir beigusies.
Taču ģenerāļa liktenī netieši iejaucās Ādolfs Hitlers. Jau Prohorovkas kauju laikā
12. jūlijā uz Hitlera mītni tika izsaukti
Citadeles
tiešie vadītāji – vācu armijas grupu
Dienvidi
un
Centrs
pavēlnieki ģenerāļi Manšteins un Klūge. Dienvideiropā bija kardināli
izmainījusies stratēģiskā situācija. Sabiedrotie jau 9. jūlijā bija izcēluši savu desantu
Dienviditālijā. Itāļu armija praktiski nepretojās. Dienvidos bija vajadzīga jauna armiju
grupa, un Hitlers pavēlēja operāciju
Citadele
pārtraukt, karaspēku atvilkt izejas pozīci-
jās, bet motorizētās vienības nekavējoties pārsviest uz Eiropas dienvidiem. Jau 16. jūlijā
vācu vienības sāka atiet.
Notikušo padomju propaganda pasniedza kā uzvaru Kurskas kaujā! Par zaudēju-
miem nemīl runāt pat šodien, vairāk tiek uzsvērta savu karavīru varonība... Sarkanar-
mijas vēsturnieku vietā to pārspīlēti dara vācu feldmaršals Manšteins savā atmiņu
grāmatā, izteiksmīgi nosauktā
−
”Zaudētās uzvaras.” 13. jūlijā vācu gūstā jau bija
nonākuši 24 000 sarkanarmiešu...
1944. gads. Padomju uzbrukumoperācija Rīgas virzienā
Latvijas teritorijas specifika nepieļauj plašu tanku formējumu izvēršanu kaujas izkārtoju-
mā, tādējādi plašai karadarbībai raksturīgas ir tikai atsevišķas uzbrukumoperācijas ar tanku
vienību atbalstu. Tāds ir arī padomju Madonas uzbrukumoperācijas nobeiguma posms.
1944. gads Otrā pasaules kara vēsturē iezīmējas ar lielām izmaiņām kā Autrumfrontē,
tā Rietumfrontē (stratēģiskā desantoperācija
Overlord
1944. gada 6. jūnijā Francijas
ziemeļos).
Austrumfrontē vācu karaspēks atgāja uz savlaicīgi izbūvēto ”Austrumvalni”, kas atradās
apmēram 50 km attālumā no Latvijas teritorijas, austrumos no Ostrovas, Idricas un
Polockas un kurā, gan tikai uz laiku, izdevās apturēt padomju ofensīvu. Padomju puse, pēc
vairākkārtējām neveiksmēm Baltijas virzienā, jūnija beigās uzsāka vērienīgu Baltkrievijas
stratēģisko uzbrukumoperāciju, ielaužoties Lietuvas teritorijā gar Latvijas dienvidrobežu.
16. jūlija vācu pavēlniecība atstāja Rēzekni un Daugavpili, atejot uz Alūksnes pozīciju
(vāciski
Marienburg Stellung
) aiz Aiviekstes – Pededzes līnijas.
Padomju Ģenerālštābs nekavējoties plānoja uzbrukumu Madonas-Rīgas virzienā.
Augusta sākumā tika forsēta Aiviekste, un uzbrucēji sasniedza Centrālvidzemes augstienes
līnijā Galgauska-Cesvaine-Madona-Pļaviņas. Tālākam uzbrukumam 17. augustā caur
Ērgļiem tika plānota 3. triecienarmija, pastiprinot to ar vairākām strēlnieku divīzijām un
5. tanku korpusu.
Pēc vairāku dienu neveiksmīga uzbrukuma vācu pozīcijām šķēršļotajā Centrālvi-
dzemes augstienē gar Aronas upi, Baltijas Armiju grupas vadība kā pēdējo līdzekli liek
kaujā ievadīt tanku korpusa trīs tanku brigādes. Vāciešiem trūkst prettanku līdzekļu
un vienai no brigādēm, kaut arī tikai 18. augusta vakarā, izdodas pa krūmaino apvidu
izbraukt vācu aizmugurē uz Bērzaunes-Vestienas lielceļa pie Ozolkroga.
Tālākajā maršrutā pie Talejas upītes priekšējo tanku sašauj vācu sprostgrupa. Tankis-
tiem palīdz korpusa motorizēto strēlnieku priekšgrupa, bet 3. triecienarmijas vienības vēl
nav pārvarējušas vācu grenadieru pretestību to galvenajā pozīcijā pie Aronas un ar tiem
nav nekādas sadarbības.
