Vecākais zemessargs Uģis Griņēvičs pie-
bilst: «Patruļas sākumā mums pievienojās
piektā komandas biedre, kas mūs uzmun-
drināja, sunīte, ko nosaucām par Koko,
gluži kā Koko Šanele. Koko kopā ar mums
nogāja visu patruļu, tikai žēl, ka noslēguma
ceremonijā tā arī nesaņēma balvu.»
Patruļā bija 17 kontrolpunkti un trīs pa-
pilduzdevumi, ko vajadzēja izpildīt marša
laikā. Uzdevumu specifika šajā vingrinā-
jumā bija ļoti plaša — ieroči, bruņu tehnika,
kuģu un valstu karogu pazīšana, attāluma
noteikšana, ieroču salikšana un izjaukšana,
koordinātu noteikšana, apvidus izlūkošana,
imitēta desantēšanās no lidmašīnas, ūdens
šķēršļu pārvarēšana, ziņojumu sūtīšana un
saņemšana pēc Morzes koda, šķēršļu pār-
varēšana ar alpīnisma elementiem, netiešās
uguns atbalsta izsaukšana, gaisa atbalsta iz-
saukšana, kontrolposteņa izveidošana uz
ceļa, mīnu lauka ziņojuma sastādīšana, ci-
vilmilitārās sadarbības uzdevumi, pirmās
palīdzības sniegšana, darbības, atrodot im-
provizētos spridzekļus,
VIP
eskorts, kauja
biezi apbūvētā vietā, kā arī darbības heli-
koptera nosēšanās laukumā. Kopumā tika
noieti 30 km, un latviešu komanda finišēja
pirmā.
Uģis Griņēvičs papildina: «Organiza-
tori bija interesanti izdomājuši uzdevumu
leģendas. Tā bija kā iejušanās reālā spēlē.
Katram uzdevumam bija savs stāsts, un
katrs stāsts savijās ar nākamo kontrolpunkta
stāstu, veidojot vienotu ainu, kas tapa arvien
lielāka un skaidrāka, tuvojoties beidzama-
jiem kontrolpunktiem. Tas bija, kā skatoties
detektīvfilmu, pavediens pēc pavediena,
līdz tu esi atrisinājis mīklu. Šāda pieeja aiz-
rauj dalībniekus. Arī man bija interesanti,
gaidīju katru nākamo kontrolpunktu ar
domu— ko tagad viņi būs izdomājuši un ar
ko mūs pārsteigs. Tas liek vairāk domāt un
spriest par to, kas mūs sagaidīs nākamajā
kontrolpunktā, piemēram, pēc darbībām ar
improvizētajiem spridzekļiem varētu sekot
pirmās palīdzības sniegšana. Ne uz brīdi ne-
varēja atslābt, visu nakti jutām spriedzīti, jo
varēja uzdot jautājumus par jebko.»
Beidzamajā dienā lielajā ierindas lau-
kumā pirms stāšanās noslēguma ceremonijai
itāļi novērsa pēdējās nepilnības, izmēģināja
iziešanu no ierindas, sakārtoja karogus. Te
pēkšņi ieraudzījām — Koko skrien pāri ie-
rindas laukumam un noguļas tieši pie Lat-
vijas zemessargu kājām! Nu ceremonija
varēja sākties. Apbalvošanā vārds
«Lettonia»
bija dzirdams visbiežāk. Mūsu puiši bija tie,
kuri vairākas reizes izsoļoja no ierindas pēc
balvām. Vien divi punkti šķīra latviešus no
uzvaras, un kopvērtējumā tika iegūta otrā
vieta. Šaušanas disciplīnā latvieši bija ne-
pārspējami, izcīnot pirmo vietu komandu
vērtējumā, bet vēl patīkamāk — individuā-
lajā vērtējumā pirmajā četriniekā bija visa
mūsu komanda. 1. vieta — vecākajam ze-
messargam Rojam Razumam, 2. vieta —
vecākajam zemessargamValdimKalniņam,
3. vieta — vecākajam zemessargam Uģim
Griņēvičam un 4. vieta — vecākajam ze-
messargam Gatim Miļūnam.
Brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš gan
atzina: «Jau pirms braukšanas zināju, ka tiks
sasniegti labi rezultāti, jo latviešu sagatavo-
tība ārzemēs tiek augstu vērtēta. Mani īpaši
nepārsteidza mūsējo sniegums, jo zinu, ka
šie četri Zemessardzes Studentu bataljona
zemessargi ir profesionāli sagatavoti un tei-
cami zemessargi. Lepojos ar saviem zemes-
sargiem.»
Mājupceļā, kad bija pārņēmis nogu-
rums un vienīgā vilinošā doma bija ātrāk
tikt mājās, stratēģiski vadošais un pieredzē-
jušais zemessargs Rojs Razums ierosināja
veikt patruļas analīzi, kamēr emocijas ir
spēcīgas un gribasspēks vēl nav noplacis.
Roja entuziasms ir apbrīnojams, un, par
spīti nogurumam, sasniedzot Latvijas ro-
bežu, analīze bija pabeigta.
«Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka panā-
kumu atslēga katra vingrinājuma, sacen-
sību un mācību noslēgumā ir analīze, lai
apzinātos savas stiprās un vājās puses. Stip-
rās puses, lai uzsistu sev un biedriem uz
pleca: «Malacis!» Savukārt vājās puses — lai
atrastu to cēloni un novērstu. Tikai tā var
izcīnīt uzvaru — novēršot trūkumus. Jā, ne
vienmēr un ne visiem tas patīk, bet kādam
tas ir jādara, tad nu esmu uzņēmies veikt šīs
analīzes. Vēlāk ar komandas biedriem visu
pārrunājam un nonākam pie kopsaucēja.
Ne vienmēr tas ir mums glaimojošs, bet tajā
pašā laikā ir jāuzņemas atbildība par maza-
jām nepilnībām un kļūdām, kas pieļautas.
Stresa apstākļos ir liels adrenalīns, un sva-
rīga loma ir lēmuma pieņemšanas proce-
sam. Tajā brīdī nevari adekvāti novērtēt —
vai šis lēmums bija labākais no vairākiem ie-
spējamajiem. Analīze to visu parāda. Katrā
uzdevumā ir svarīgi kādam, kurš noteiktajā
tēmā jūtas visspēcīgākais, uzņemties vadošo
lomu. Un vēl ir svarīgi, īpaši piedaloties ār-
valstu sacensībās, cīnīties par savu taisnību,
protams, ja tā ir pamatota un argumenti ne-
apstrīdami.»
Visas militārajā vingrinājumā startēju-
šās komandas, izņemot Latvijas komandu,
bija profesionālā dienesta karavīru koman-
das. Jāatzīst, ka divi punkti tomēr nav tik
daudz, lai teiktu, ka neesam pirmie, jo ļoti
daudzos kontrolpunktos latvieši sasniedza
maksimālo punktu skaitu. Perspektīvā lat-
viešu spīts un neatlaidība motivē pārlieci-
noši pierādīt sevi un izcīnīt galveno balvu.
Pazīstot šos zemessargus, ir skaidrs, ka iz-
virzītais mērķis tiks sasniegts. Skaitļi un ma-
temātiskās formulas, protams, ir nepielū-
dzami, tomēr mūsu karavīri un zemessargi
vienmēr būs latviešu lielākais lepnums —
gan Latvijā, gan arī ārpus tās.
TēViJAS SARGS, NR.11, NOVEmBRiS, 2016
25
zemessardze
Pēc šaušanas vingrinājuma tiesnesis
pienāca, sasita plaukstas, paspieda roku
un noteica: «
Bravo!
»
