Guna Freimane,
seržante, ZS štāba Vadības grupa.
Foto—no
UNUCI
arhīva.
Dienests Zemessardzē nav brīvā laika
pavadīšana, hobija līmenī skrienot pa
mežu, —vai nu tu esi zemessargs, vai
neesi. Mums tādi zemessargi un veterāni
ir deviņi tūkstoši, un katrs no viņiem ir
apliecinājis un pierādījis savu nozīmīgumu
Latvijas valstij. Zemessardzes aktivitātes ir
nebeidzamas, Zemessardzes uzdevumi
ir neizsīkstoši, arī tuvojoties gada
noslēgumam, darba apjoms nemazinās.
Mēs nezinām, ko nozīmē vārdi «nē» vai
«varbūt vēlāk», mēs ejam uz maksimālo
izpildi.
Arī šobrīd, novērtējot Zemessardzes
bataljonu aktivitātes, to sasniegtos rezultā-
tus dažādos Zemessardzes organizētajos mi-
litārajos vingrinājumos, pārliecinoši līderi
jau kuro gadu pēc kārtas ir Zemessardzes
Studentu bataljons. Komplektējot spēcīgu
komandu, kas varētu godpilni pārstāvēt Lat-
viju ārvalstu militārajā vingrinājumā Itālijā,
nebija jautājuma, kurš bataljons tas varētu
būt. Oktobra sākumā Zemessardzes Stu-
dentu bataljona komanda devās uz Eiropas
dienvidiem, lai pārstāvētu Latviju starptau-
tiskajā patruļā
«Dragon Recon 2016»
, kas
norisinājās Persāno. Šajā patruļā parasti
piedalās komandas no Itālijas, Grieķijas,
Kipras, ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Fran-
cijas. Zemessardzes komandieris brigādes
ģenerālis Ainārs Ozoliņš apstiprina: «Starp-
tautiskā sadarbība
NATO
ietvaros ir ļoti
svarīga, gan mūsu puišiem pārbaudot savus
spēkus citā vidē, gan arī ārzemniekiem uz-
ņemot citu nāciju karavīrus pie sevis. Pie-
redzes apmaiņa un pašapliecināšanās ir
svarīgs aspekts, tāpēc parasti aicinām savus
ārvalstu kolēģus arī uz mūsu militāro vin-
grinājumu «Zemessardzes patruļa».»
Ierodoties militārā vingrinājuma norises
vietā, mašīnas navigācijas iekārta rādīja ceļa
galu, jo priekšā bija augstas sētas ieskauta
NATO
līmeņa militārā bāze ar poligonu. Itāļi
nopietnu sejas izteiksmi, bez liekām forma-
litātēm, bet ar nelielu nokavēšanos ieveda
mūs bāzē, kur infrastruktūra liecināja, ka šis
būs nopietns pasākums augsto kalnu pakājē.
Brīžiem gan šķita, ka latvieši labāk saprot
itāļu valodu nekā itāļi saprot angļu, jo stan-
darta atbilde, ko varēja saņemt uz visiem
jautājumiem bija «
si
», vienīgais, kas glāba
situāciju, bija žesti un ķermeņa valoda, kas
patruļā pat ļoti attaisnojās, jo mūsu koman-
das darbības bija pārdomātas, profesionālas
un tika teicami izpildītas.
Šogad Latviju Itālijā pārstāvēja četri ze-
messargi, kuri daudziem jaunajiem zemes-
sargiem ir kā paraugs, kādiem jābūt savas
zemes patriotiem un aktīviem zemessar-
giem, instruktoriem, kas nekad nesaka
«nē» Zemessardzei. Puiši, kas ir sastopami
visur, kur tiek pieminēts vārds «Zemessar-
dze» un jo īpaši — Studentu bataljons,
puiši, kas piedalās mācībās un bataljona pa-
sākumos, kuru vārdi ierakstīti lielākajā daļa
godalgu un diplomu, ko saņēmis Zemessar-
dzes Studentu bataljons, —
vecākais ze-
messargs Gatis Miļūns, vecākais zemes-
sargs Valdis Kalniņš, vecākais zemessargs
Rojs Razums un vecākais zemessargs
Uģis Griņēvičs.
Veiksmīgi komunicējot ar organizato-
riem, tika nodrošināta arī informācija angļu
valodā, kas vēstīja, ka patruļa sastāv no divām
daļām: šaušanas vingrinājuma (ar dažāda
veida ieročiem, kuri nav Latvijas Nacionālo
bruņoto spēku arsenālā) un patruļas. Šauša-
nas vingrinājuma noslēgumā puišu opti-
misms auga, un vecākais zemessargs Valdis
Kalniņš piebilda: «Pēc šaušanas vingrinā-
juma tiesnesis pienāca, sasita plaukstas, pa-
spieda roku un noteica: «
Bravo!
» Sapratu,
ka ir trāpīts desmitniekā, esam novērtēti,
tad jau skaidrs, noteikti kaut kas labs mūs
gaida arī noslēgumā. Bija prieks un ganda-
rījums par savu rezultātu. Kad redzi rezul-
tātus savam darbam un visiem smagajiem
treniņiem, jūties lepns, izjūtas tādas, kā sa-
ņemot lielo laimestu. Protams, reāli saproti,
ka tā vēl nav uzvara, garš ceļš vēl ejams un
smagi uzdevumi jāveic, jo šaušana bija tikai
sākums, bet labs sākums, kas motivēja cen-
sties arī vingrinājuma otrajā daļā.»
Pēc šaušanas vingrinājuma tika dots
laiks sagatavoties patruļai. «Svarīgs ir ko-
mandas gars un morālā sagatavotība. Pirms
starta galvenais ir nesteigties un domāt ar
vēsu prātu,» pirms otrās daļas sākuma teica
vecākais zemessargs Gatis Miļūns. «Sakrā-
mējām somas, visi četri apsēdāmies, atkār-
tojām dažas tēmas, pārrunājām lietas, ko
mums stāstīja sanāksmē un instrukcijās, un
tad jau bija pienācis laiks startēt.»
Starts komandām tika dots vēlu vakarā,
un praktiski viss patruļas maršruts un uz-
devumi bija jāpilda diennakts tumšajā
laikā. Gatis Miļūns paskaidro:
«Ir liela atšķirība, kur un kādos apstāk-
ļos ir jāveic uzdevums. Pirmkārt, vide, cits
reljefs, klimatiskie apstākļi, no Latvijas 0
grādiem uz Itālijas +20 grādiem. Otrkārt, ir
atšķirība, vai pildi uzdevumus diennakts
gaišajā vai tumšajā laikā. Naktī bija brīdis,
kad iestājās liels sagurums. Iegājām kontrol-
punktā, un fiziskais nespēks bija grūti pār-
varams. Viss, vajag atpūsties! Bet tad kaut
kā saņēmāmies, pārkāpām tam lūzuma
punktam pāri un iegājām ritmā.»
TēViJAS SARGS, NR.11, NOVEmBRiS, 2016
24
kad smags darbs attaisnojas un
dod pozitīvu rezultātu
zemessardze
