TēViJAS SARGS, NR.11, NOVEmBRiS, 2016
sve icam
13
Māca jaunsargiem dzīvo vēsturi
Šogad valsts svētku dienā štāba virsseržants Normunds Pastars, Latvijas
Zemessardzes 56. kājnieku bataljona štāba Vadības grupas bataljona
virsseržants, Jaunsardzes un informācijas centra Jaunsardzes departamenta
2. novada nodaļas jaunsargu instruktors, saņēma Viestura ordeņa pirmās
pakāpes goda zīmi.
«Man tas bija pār-
steigums, protams, bet ir
ļoti patīkami, ka novērtē
to darbu, kas ieguldīts
jaunsargu audzināšanā
un vēstures pētīšanā,»
atzīst N. Pastars.
N. Pastars ar jaunie-
šiem strādā kopš 1993.
gada. «Kopumā nekā-
das lielas izmaiņas šajā
laikā manā darbā nav
bijušas — kā sāku ak-
centēt savā darbā arī vēstures apzināšanu, tā turpinu joprojām. Parasti ie-
sākam ar savas dzīvesvietas vēsturi, tad ejam uz tuvāko apkārtni un tālāk
skatāmies procesus Latvijas vēstures kontekstā. Pētām ar jaunsargiem ap-
kārtnē notikušās kaujas, apzinām vēstures lieciniekus. To, ka militārā vēsture
jauniešus interesē, apliecina fakts, ka daudzi mani bijušie audzēkņi dien Na-
cionālajos bruņotajos spēkos,» stāsta N. Pastars. Lai arī daudzi jaunieši sko-
las gaitas sen beiguši, saikne ar viņiem nav pārtrūkusi. «Pēc vairākiem
gadiem bijušie jaunsargi atbrauc, skatās vecās fotogrāfijas, atceras dažādus
notikumus.»
Krustpils pamatskolā viņam kā jaunajam skolotājam piedāvāts vadīt
skautu pulciņu. Kad pēc gada Krustpilī izveidojās jaunsargu vienība un
N. Pastaram piedāvāja vadīt to—viņš piekritis, jo tas šķita interesantāk. Kopš
tā laika ikdiena ir saistīta ar jaunsargiem un vēsturi. «Pakāpeniski atbildība
sāka pārsniegt vienas vienības robežas. Sākumā reizēm domāju, vai tikšu
galā ar šiem uzdevumiem jau rajona līmenī. Tagad var visu sarēķināt un sa-
likt datorā, bet tolaik tā vēl nebija, piemēram, visus sacensību rezultātus ap-
kopoju uz papīra,» atceras N. Pastars. Laiks pierādījis, ka ar visu var tikt
galā. «Protams, nemitīgi ir jāizdomā jaunas lietas, lai ieinteresētu jauniešus.
Piemēram, tūrisma sacensībās mēs uzdevumos ieliekam arī punktus par
novada vēsturi. Ja braucam uz pasākumu Madonā, tad ietveram jautājumus
par šīs pilsētas vēsturi. Jaunsargi paši atzīst, ka tā apgūt vēsturi ir daudz in-
teresantāk. Stāvot pie Barikāžu piemiņas ugunskura Zaķusalā un klausoties
1991. gada janvāra barikāžu dalībnieku atmiņas, vēsture daudz labāk iespie-
žas atmiņā.»
18. novembrī N. Pastars kopā ar ģimeni tradicionāli piedalās Gaismas
ceļa veidošanā Jēkabpilī, noskatās salūtu, bet pēc tam mājās gaida svētku
torte un mielasts.
Svarīgākais —
ieaudzināt virsnieka lepnumu
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Saus-
zemes spēku nodaļas Sauszemes spēku studiju
kursa virsseržants Mārtiņš Baltais
18. novembrī tika pagodināts ar Viestura
ordeņa otrās pakāpes goda zīmi.
«Paldies vadībai, ka novērtējusi manu darbu,»
saka M. Baltais. Uz jautājumu, kas ir pats būtiskā-
kais un svarīgākais viņa darbā, par ko tieši piešķirts
šis apbalvojums, viņš atbild, ka, visticamāk, novēr-
tēts viss viņa darbs kopumā. «Strādāju Nacionālajā
aizsardzības akadēmijā ar maksimālu atdevi, au-
dzinu topošos Nacionālo bruņoto spēku virsnie-
kus. Manuprāt, vissvarīgākais ir ieaudzināt viņos
lepnumu par to, ka viņi būs Latvijas armijas virs-
nieki.» M. Baltā pārziņā ir disciplīnas jautājumi un
daļa no jauno virsnieku pamatapmācības kursa.
Nacionālajā aizsardzības akadēmijā M. Baltais
strādā jau piecus gadus, pirms tam desmit gadi aiz-
vadīti Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona rin-
dās. «Par šo karjeru domāju kopš bērnības. Savu-
laik mācījos arodvidusskolā Apē par remontat-
slēdznieku, tad mēģināju stāties akadēmijā, bet to-
reiz netiku. Sekoja obligātais militārais dienests,
pēc tam dienests Zemessardzes štāba bataljonā un
1. kājnieku bataljonā. Ar militāro jomu esmu bijis
saistīts jau no paša sākuma.» M. Baltais svētkus sa-
gaidīja ģimenes lokā. «Šogad gan pirmo reizi pa il-
giem laikiem nesanāca noskatīties parādi, jo bija
jāgatavojas apbalvojuma saņemšanai. Taču vakarā
tika svinēti svētki kopā ar ģimeni.»
13. novembrī apritēja 25 gadi, kopš Latvijas Republikas Augstākā
padome 1991. gadā pieņēma lēmumu par Aizsardzības ministrijas izvei-
došanu.
Atzīmējot Aizsardzības ministrijas 25. gadadienu, kā arī Lāčplēša
dienu un Latvijas proklamēšanas 98. gadskārtu, 14. novembrī aizsardzī-
bas ministrs Raimonds Bergmanis pasniedza apbalvojumus darbinie-
kiem par nozīmīgu ieguldījumu aizsardzības nozarē.
«Esmu pateicīgs visiemmūsu valsts aizsardzības nozares pamatlicē-
jiem, atbalstītājiem, virzītājiem un sabiedrotajiem. Viņu paveikto darbu
un ieguldījumu nozares attīstībāmēs redzam šodien. Nacionālo bruņoto
spēku izaugsme un profesionalitāte ir arī to cilvēku nopelns, kas gadu
garumā veidojuši mūsu aizsardzības nozares politiku,» uzsvēra aizsar-
dzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Aizsardzības ministrijas pirmsākumi saistās ar 1991. gada 24. janvāri,
kad tika izveidots Sabiedrības drošības departaments, kas sniedza būtisku
ieguldījumu aizsardzības nozares izveidē. Sabiedrības drošības departa-
ments arī aktīvi iesaistījās Latvijas aizsardzības pasākumos 1991. gada au-
gusta puča laikā. Tomēr, ņemot vērā aizsardzības nozares straujo attīstību
un pieaugošo pienākumu un atbildības sfēru apjomu, 1991. gada novem-
brī Augstākās padomes deputāti lēma par Aizsardzībasministrijas izveidi.
Šobrīd Aizsardzības ministrijā strādā 237 darbinieki, no kuriem 28
ir karavīri.
