aizsardzības resora iestādēm—
MILCERT
),
kas tālāk darbotos kā koordinators starp
hakeri un institūciju, kuras resursā ir atklāts
drošības caurums.
Lai arī publiskajā sektorā tiesiskais re-
gulējums šobrīd īsti nepieļauj AA procesa
ieviešanu, privātais sektors to var piemērot.
AA procesa pozitīvos ieguvumus ir novēr-
tējusi
«Swedbank»
, kurā AA process darbo-
jas jau vairākus gadus. Kā skaidro Edgars
Znots,
«Swedbank»
Drošības incidentu no-
vēršanas vadītājs, pirms vēl AA process tika
ieviests, cilvēki ziņoja par ievainojamības
iespējām, taču «tika novērots, ka ziņotājiem
ir grūti atrast pareizu kontaktinformāciju
un efektīvi nodot informāciju bankas IT
darbiniekiem. Uzmanības pievēršanai šāda
informācija bieži tika ievietota sociālajos
tīklos vai forumos, radot nevajadzīgu paniku
klientu un kolēģu vidū pat zema riska ievai-
nojamības iespēju gadījumā. Kopš AA pro-
cesa ieviešanas spējam jaunus ievainojamības
ziņojumus pamanīt un atrisināt ātrāk». Lai
arī precīzu ziņojumu skaitu
«Swedbank»
nevar atklāt, Edgars norāda, ka «visā
«Swed-
bank»
grupas līmenī (Baltijas un Skandinā-
vijas valstis) ziņojumus saņem regulāri un tie
ir ļoti noderīgi kopējās
«Swedbank»
infra-
struktūras drošības uzlabošanai».
Mainīt domāšanu par kiberdrošību
Kā fiziskajā vidē, tā kibertelpā garantēt
100% drošību, iespējams, nevarēs nekad.
Taču darbs pie kibertelpas drošības ir īpaši
sarežģīts, jo kibertelpa pastāvīgi attīstās un
katru dienu izaicina esošos drošības priekš-
status. Nedrīkst atslābt ne mirkli, jo tas, kas
skaitās drošs vēl vakar, šodien tāds vairs var
nebūt. Tāpēc ir jāmeklē jauna un inovatīva
pieeja, lai celtu drošības līmeni un spētu ne-
mitīgi pielāgoties aktuālajiem apdraudēju-
miem. AA procesa ieviešana var šķist pār-
drošs solis, un, kā rāda
«Swedbank»
piere-
dze, sākotnēji vislielākais izaicinājums bija
«pārliecināt vadību, ka viss process būs va-
dāms un kontrolējams, un neradīs pārlieku
lielu slodzi organizācijai». Taču, lai arī šķie-
tami pārdrošs, šāds solis pavisam noteikti
apliecina kiberdrošības izpratnes briedumu.
Pēc «Uzlauz Pentagonu» programmas
beigām ASV aizsardzības ministrs Eštons
Kārters norādīja, ka «valstu sponsorēti ak-
tieri un krimināli orientēti hakeri vēlas pār-
baudīt un izmantot mūsu tīklus. Mēs to
zinām. Taču pirms šīs programmas mēs ne-
pietiekami novērtējām, cik daudz ir tādu
labo hakeru, kas vēlas [pozitīvas] izmaiņas
un kas vēlas mūsu cilvēkus un valsti padarīt
drošākus». Starpība starp ātrumu, ar kādu
attīstās drošības izaicinājumi, un spēju, ar
kuru uz tiem reaģēt, kļūst aizvien lielāka,
tāpēc nepieciešami inovatīvi risinājumi. AA
process sniedz iespēju uzlabot kiberdrošību,
piesaistot entuziasma pilnus IT drošības
speciālistus, kas citādā veidā nebūtu pie-
ejami. AA process ļauj dienas beigās teikt:
«Paldies hakeriem!» — jo viņi ir palīdzējuši
mūsu visu kibertelpu padarīt drošāku.
TēViJAS SARGS, NR.11, NOVEmBRiS, 2016
droš ība
15
22. novembrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis izvirzīja
ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu par Nacionālo bruņoto spēku koman-
diera amata kandidātu.
Tiekoties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, aizsardzības mi-
nistrs pārrunāja nākamā Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata
kandidāta kritērijus un piedāvāja prezidentam tālāk virzīt apstiprināšanai
Saeimā ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu.
«Ir pienācis laiks par komandieri kļūt vecāko virsnieku pārstāvim,
kas ir uzsācis dienesta gaitas no zemākajāmpakāpēmun izgājis cauri da-
žādām NBS struktūrām un regulārajiem
spēku veidiem,» preses konferencē uzsvēra
R. Bergmanis. «Un viens no svarīgākajiem
kritērijiem — nākamajam komandiera
amata kandidātam ir jābūt ar jau nostiprinātu
autoritāti NBS personāla vidū.»
Ministrs norādīja, ka valsts aizsardzībā
galveno lomu ieņem sauszemes elements, ie-
skaitot Zemessardzi, kur tuvākajos gados gai-
dāmi gan operacionāli uzlabojumi, gan lie-
lākais attīstības finansējums, tāpēc kandidā-
tam ir jānāk no sauszemes elementa. Jauna-
jam komandierim būs nepieciešams ātri
uzsākt operacionāli plānot un vadīt valsts aiz-
sardzību, tāpēc kandidātam ir vajadzīga pie-
redze, kas gūta, vadot kādu no lielajiem
regulārajiem spēka veidiem, un pieredze
štābu vadīšanā.
Kā nozīmīgs kritērijs šī amata ieņemša-
nai tika minēta arī pieredze, kas gūta starp-
tautiskajās operācijās un sadarbībā ar ārvalstu
bruņotajiem spēkiem, jo nākamgad Latvijā ieradīsies Kanādas vadītā ba-
taljona lieluma kaujas grupa.
«Ņemot vērā, ka pašlaik viens noNBS izaicinājumiem ir vienību un
NBS infrastruktūras paplašināšana pa visu valsts teritoriju, kandidātam
ir jābūt labamkontaktamar pašvaldībām, darba devējiemun Jaunsardzi,»
norādīja ministrs.
R. Bergmanis uzsvēra, ka kandidātam aktuāls ir skaidrs redzējums
par valsts aizsardzības organizēšanas operacionālajiemaspektiem, to, kādā
veidā ar NBS rīcībā pieejamiem resursiem ir iespējams sasniegt maksi-
mālu efektu pret pretinieku un kā valsts aizsardzībā
iesaistīt maksimāli daudz Latvijas pilsoņu.
Vēl viens no kritērijiem—NBS komandiera kan-
didātam vismaz divus gadus jābūt dienējušam ģene-
rāļa pakāpē. Tāpat jānodrošinamilitārās «piramīdas»
pēctecība un princips, ka nākamajam komandierim
pagarinājums uz otro termiņu būtu pieļaujams tikai
kā ļoti liels izņēmums ārkārtas situācijās. «Līdzšinējā
Latvijas problēma ir bijusi tā, kamūsu virsniecība ir bi-
jusi pārāk jauna, un tādēļ militārajā hierarhijā bija jā-
pieļauj izņēmumi, kas kopumā nav vēlami,» preses
konferencē atgādināja Bergmanis.
Nacionālo bruņoto spēku likuma 14. panta
1. daļa nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku koman-
dieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo
no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.
Nacionālo bruņoto spēku likuma 13. panta 1. daļa
nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku vadību īsteno
Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pa-
kļauts aizsardzības ministram.
Foto—Gatis Dieziņš.
AA process paredz,
ka hakeris veic drošības nepilnību meklēšanu,
testējot institūcijas resursus un cenšoties pārvarēt
dažādus aizsardzības mehānismus.
