w w w . s a r g s . l v
3
l a t v i j a s z i ņ a s
13. janvārī
Latvijā ieradās nākamā ASV operācijas
«Atlantic Resolve»
rotācija—170 karavīri
no 2. kavalērijas pulka 3. eskadrona, kas trenēsies kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem
un piedalīsies starptautiskajās militārajās mācībās.
ASV 2. kavalērijas pulks ir pastāvīgi izvietotsVilzekā,Vācijā, un šī būs jau trešā šī pulka rotācija
Latvijā. Plānots, ka pulka karavīri uzturēsies Latvijā līdz maija sākumam.
Savukārt vilciena sastāvs ar 2. kavalērijas pulka militāro tehniku no Klaipēdas ieradās Gar-
kalnes dzelzceļa stacijā 14. janvārī. Pēc tā izkraušanas 25 bruņotas kaujas mašīnas
«Stryker»
,
kravas automašīnas un militārās apvidus automašīnas
HMMWV
, kā arī cita veida aprīkojums tika
nogādāts Ādažu bāzē.
Lai atbalstītu iniciatīvu
«Strong Europe»
un operāciju
«Atlantic Resolve»
, Latvijā pagājušā
gada novembrī ieradās arī vairāk nekā 70 karavīri no ASV 1. gaisa kavalērijas brigādes 227. aviācijas
pulka 3. bataljona un seši helikopteri
UH-60 «Black Hawk»
. Jau otrās aviācijas bāzē Lielvārdē iz-
vietotās helikopteru vienības rotācija ilgs aptuveni sešus mēnešus.
Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos
ASV ir sākušas mācību operāciju
«Atlantic Resolve».
Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepār-
traukto ieguldījumu
NATO
dalībvalstu kolektīvajā drošībā, sekmējot mieru un stabilitāti Baltijas
valstīs un Polijā. Operācija ir izvērsta arī Rumānijā un Bulgārijā.
22. decembrī
Ministru kabineta sēdē konceptuāli apstiprināts Aizsardzības
ministrijas sagatavotais protokollēmuma projekts «Par Nacionālo bruņoto spēku mā-
cību infrastruktūras attīstību un paplašināšanu», kas paredz attīstīt un paplašināt
mācību infrastruktūru, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas un uzņemošās
valsts atbalsta spējas.
Ņemot vērā mainīgo drošības vidi, apstiprināto Nacionālo bruņoto spēku attīs-
tības plānu, plānoto profesionālā dienesta karavīru un zemessargu skaita pieaugumu,
kā arī pieaugošo starptautisko militāro mācību skaitu un apjomu Latvijā un ar to sais-
tīto mācību vietu noslodzi, nepieciešams pielāgot un attīstīt militāro infrastruktūru.
Tādēļ Ministru kabinetā tika konceptuāli atbalstīts lēmums paplašināt Ādažu poligonu
un mācību bāzi «Lāčusils».
Ādažu poligona paplašināšana plānota ziemeļaustrumu virzienā saskaņā ar sav-
starpēju vienošanos, pārņemot Zemkopības ministrijas valdījumā esošās zemes ap-
tuveni 270 hektāru kopplatībā. To skaitā ir arī 56 privātpersonām piederošas zemes
un pašvaldību zemes. Lielāko platības daļu, kuru paredzēts pārņemt poligona pa-
plašināšanai, veido meži un purvains apvidus.
Aizsardzības ministrija plāno vērsties pie zemju īpašniekiem, lai ar abpusēji iz-
devīgiem nosacījumiem vienotos par piemērotāko sadarbības modeli poligona pa-
plašināšanas projekta īstenošanai. Ja zemes īpašnieki izlems paturēt zemi savā
īpašumā, viņiem tiks nodrošināta piekļuve zemes īpašumiem. Sarunas ar zemes īpaš-
niekiem plānots uzsākt 2016. gadā, uzrunājot katru zemes īpašnieku, kā arī nosūtot
Aizsardzības ministrijas informatīvās vēstules.
Ministru kabineta pieņemtais lēmums paredz, ka valsts pārvaldes iestādēm,
savstarpēji sadarbojoties, ir nepieciešams sagatavot turpmākus priekšlikumus,
lai mazinātu Ādažu militārās bāzes attīstības ietekmi uz Ādažu novada pašvaldības
pakalpojumu kvalitāti un nodrošinājumu, tajā skaitā rastu kopīgus risinājumu ceļu
infrastruktūras uzlabošanai.
Šobrīd Ādažu poligons militāro mācību noslodzes dēļ ir pārslogots, turklāt ir
paredzēts, ka turpmākajos gados Ādažu poligona noslodze turpinās palielināties. Pēc
plānotās paplašināšanas tā teritorija būs apmēram 13 410 hektāri, tādējādi atgūstot
un palielinot kādreizējo vēsturisko zemju kopplatību, kur pirms Otrā pasaules kara
nekustamais īpašums «Gaujas poligons» sasniedza aptuveni 10 587 hektārus.
Savukārt, lai attīstītu mācību bāzes «Lāčusils» iespējas un mazinātu Ādažu bāzes
un poligona noslodzi, plānots paplašināt arī mācību lauku «Lāčusils». Mācību lauka
izveidei nepieciešamās zemes teritorijas atrodas Alūksnes un Apes novadā.Teritorijas
paplašināšana neskars privātpersonu īpašumus, bet skars tikai Zemkopības ministrijas
valdījumā esošās zemes vienības vai to daļas, kā to paredzēs panāktā vienošanās.
Plānots, ka militārajām mācībām varēs izmantot aptuveni 3300 hektārus.
Minētajās teritorijās atrodas vairāki dabas liegumi, tāpēc tiks ņemti vērā noteiktie
ierobežojumi un vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti. Aizsardzības mi-
nistrija arī pārņems un turpinās pildīt valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži»
noslēgtos sadarbības līgumus ar mednieku biedrībām.
No 13. līdz 16. janvārim
Ādažu poligonā norisinājās kaujas šaušanas mācības
«Ground
Target 16»
, kuru laikā karavīri un zemessargi uzlaboja prasmes šaušanā ar pretgaisa aizsar-
dzības raķešu sistēmām
RBS-70
zemes mērķos.
«Mācību uzdevums ir uzlabot pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas
RBS-70
apkalpju
profesionālās prasmes, pildot dienesta pienākumus ziemas apstākļos,» stāsta Pretgaisa aiz-
sardzības diviziona komandieris pulkvežleitnants Juris Skudra. «13. janvārī karavīri trenēja
prasmes šaut arī nakts laikā. Mērķi tika iznīcināti, pierādot ieroča efektivitāti, sašaujot mērķus
ne tikai gaisā, bet arī uz zemes.» Pulkvežleitnants J. Skudra uzsver, ka tas bija pārbaudījums
arī personālam, jo līdz šim karavīri bija trenējušies šaut ar
RBS-70
pārsvarā kustīgos gaisa
mērķos, kuru iznīcināšanai nepieciešamas nedaudz atšķirīgas iemaņas.
16. janvārī mācības apmeklēja arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants
Raimonds Graube. Mācības organizēja Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības di-
vizions sadarbībā ar Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljonu, kura personālsastāvs
speciālā kursā apgūst iemaņas darbībai ar
RBS-70
.
2016. gada 11. janvārī
Latvijas Nacionālajā aiz-
sardzības akadēmijā (NAA) atklāja desmito starptau-
tisko Jūras spēku vidējā līmeņa vadības un štāba
virsnieka kursu (JSVLŠVK).Tajā 22 nedēļu mācības uz-
sāka 11 virsnieki no trijām Baltijas valstīm— trīs virs-
nieki no Igaunijas, četri virsnieki no Latvijas un četri
virsnieki no Lietuvas.
Jau vairākus gadus JS VLŠVK kursa priekšnieks ir
komandkapteinis Egīls Kopelis. Kursa vecākā virsnieka
amatā komandleitnantu Igoru Koroļovu, kas pēc 5 gadu
dienesta rotācijas kārtībā devies uz NBS Apvienoto
štābu, nomainījis kapteiņleitnants Nauris Lakševics. No
Lietuvas Jūras spēkiem kursu atbalsta kapteiņleitnants
Ramūns Kažersks. Kursa seržanta pienākumus pilda
virsseržante Indra Kalniņa.
Kursa atklāšanas ceremonijā piedalījās NAA pro-
rektors, ASV un Polijas aizsardzības atašeji, JS flotiles
komandieris, NAA nodaļu virsnieki un kursa vadība.
Sagatavojusi
Ieva Ozoliņa
un
Daina Ozoliņa
.
Foto—Normunds Mežiņš, Gatis Dieziņš un Ēriks Kukutis.
