Atklājot konferenci, Latvijas Zinātņu
akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis akcen-
tēja Barikāžu laika nozīmi turpmākajā Latvi-
jas neatkarības atgūšanas un nostiprināšanas
ceļā. «Barikādēs koncentrējās mūsu visu
sapņi un ilgas, kuru cena bija dzīvība,» teica
O. Spārītis. Viņš īpaši izcēla tā laika ielu
mākslu kā dokumentāras liecības.
Tā uz tālāk notiekošo reaģēja tauta. To-
reiz plakāti un karikatūras bija operatīvs in-
formācijas līdzeklis. To mākslinieciskā
nozīme nav tik liela, taču jo lielāka ir šo do-
kumentu politiskā jēga.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis
savā apsveikumā konferences dalībniekus
aicināja iespējami plaši un saistoši stāstīt
par Barikāžu laika notikumiem un to no-
zīmi jaunajai paaudzei, kas pati tos nav pie-
redzējusi.
Klātesošajiem bija iespēja noskatīties
«Rīgas videocentra» veidoto dokumentālo
filmu «Barikāde», kurā vērojami arī vairāki
unikāli kadri. Bijušais «Rīgas videocentra»
direktors Jānis Zeps stāstīja, ka filma veidota,
lai fiksētu un dokumentētu tā laika notiku-
mus, kā arī domājot par cilvēkiem, kas cēla
un uzturēja barikādes, — lai dotu viņiem ie-
spēju pēc laika atskatīties uz pagātnes noti-
kumiem un atcerēties, ar kādiem sapņiem
un izjūtām viņi izdzīvojuši 1991. gada jan-
vāra notikumus. Atceroties to laiku, J. Zeps
stāstīja, ka «Rīgas videocentra» vadība lie-
liski sapratusi — jebkurā brīdī pa durvīm var
ienākt padomju varas pārstāvji un paralizēt
darbu. Safilmētie materiālus glabāti Pļavnie-
kos, tie doti ziņu sižetu veidošanai Latvijas
Televīzijai un, krietni riskējot, arī Vācijas un
Zviedrijas televīzijām. Filma ir veltīta uzbru-
kuma Iekšlietu ministrijai laikā bojāgājuša-
jam operatoram Andrim Slapiņam.
Konferences laikā tika atklātas arī divas
fotoizstādes — «Janvāra barikādes Latvijā»,
kurā skatāmas fotogrāfijas no Kara muzeja
un 1991. gada barikāžu muzeja fondiem, kā
arī lietuviešu fotogrāfa Joza Kazlauska darbu
izstāde «Izšķirošais 1991. gada janvāris».
jauno vēsturnieku skatījums
Jauno vēsturnieku diskusijas vadītājs un
pētījuma par Barikāžu laika notikumu lomu
vēsturē autors Edgars Engīzers uzskata, ka
barikādes bija elements, kas apvienoja Lat-
vijas tautu faktiskas divvaldības apstākļos,
konsolidējot to uz pretpadomju ideoloģi-
jas bāzes. Vienlaikus barikādes skaidri
demonstrēja Rietumiem, ka Padomju Sa-
vienībā notiekošais nav margināls process,
bet gan ļoti plaša PSRS sabrukuma iz-
pausme. Vēl viens ļoti būtisks nopelns bija
tas, ka šī tautas pretošanās akcija neļāva pā-
rējai pasaulei aizmirst Baltijas notikumus
uz tobrīd aktuālā Līča kara fona.
Barikādes bija pretošanās piemērs arī
Krievijas tautai, kas 90. gadu sākumā aktīvi
virzījās uz demokrātisku pārmaiņu pusi,
kā arī skaidrs signāls Rietumu latviešiem,
ka nav pareizs dalījums «īstajos» un «ne-
īstajos» latviešos — arī Latvijā dzīvojošo
lielākā daļa vēlas neatkarīgu Latviju un ir
gatavi tās labā rīkoties un pat upurēties.
Vēsturnieks Kaspars Zaltāns konferen-
ces dalībniekus iepazīstināja ar savu darbu
par brīvprātīgo vienību dalību barikādēs un
kārtības nodrošināšanā masu pasākumos,
Una Bergmane stāstīja par starptautisko
reakciju uz 1991. gada janvāra notikumiem
Baltijā, bet Kristīne Beķere — par trimdas
sniegto atbalstu barikāžu aizstāvjiem. Par
1991. gada janvāra barikāžu sociālajām at-
miņām un tā laika notikumu atspoguļo-
jumu Latvijas medijos stāstīja vēsturniece
Laura Ardava, bet Lietuvas pārstāvis Viļus
Ivanausks klātesošos iepazīstināja ar Lietuvas
politisko vidi pirms 1991. gada janvāra noti-
kumiem, savukārt Kārels Pīrimē no Igaunijas
referēja par Igaunijas ārpolitikas stratēģijām
un vīzijām 1991. gada pirmajā pusē.
w w w . s a r g s . l v
aktuāli
6
Sākums 4. un 5. lpp.
