Arī viņš tik garu distanci skrien pirmo reizi,
un pirmo reizi nākas skriet ārzemēs. «Taču
te piedalās tik daudz cilvēku — tas priecē,»
atzīst K. Vētra.
skrējiens nav viegla pastaiga
Skrējiena ceļš vijas pa Viļņas pakalniem
no starta pie Kareivju brāļu kapiem līdz fi-
nišam pie Lietuvas Televīzijas un radio cen-
tra. Pēc finiša visi skrējēji saņem piemiņas
balvas, tiek cienāti ar karstu tēju un vieglām
uzkodām, kas atjauno spēkus. Saltajā zie-
mas dienā virs skrējēju pūļa gaisā ceļas ga-
raiņi — noskrietie 9 kilometri daudziem
nemaz nav bijusi viegla pastaiga. Ikšķiles
jaunsardze Renāte Zariņa atzīst: «Bija bries-
mīgi smagi, organisms neturēja. Tomēr ir
labi, ka biju kopā ar komandu, kas gan
skrēja līdzās, gan arī pagāja kopā ar mani
dažus soļus. Nav man vēl īsti tādas izturī-
bas, tas vēl jātrenē.» Iepriekš viņa laiku pa
laikam ir skrējusi dažādas distances, tomēr
par labu skrējēju sevi vēl neuzskata. Lietuvas
skrējiena distance esot bijusi interesanta, lai
gan samērā grūta — būtiska skrējiena daļa
vedusi pret kalnu. «Tos gabalus es gan vai-
rāk gāju — tas noteikti bija grūtāk,» smaida
Renāte. Jaunsargos viņa darbojas tikai dažus
mēnešus. «Iespaidi par Jaunsardzi ir ļoti
labi. Galvenais, lai ir labi un jautri komandas
biedri un labi pavadīts laiks,» viņa saka. Sa-
vukārt daži viņas komandas biedri apgalvo,
ka spēka pēc skrējiena esot gana, tā ka spētu
šo distanci mierīgi noskriet vēlreiz. Praksē
gan to neviens nemēģina īstenot.
ikšķiles jaunsargiem gods pārstāvēt
Latviju
«Man bija liels gods atbraukt uz Lietuvu
un kopā ar saviem jaunsargiem pārstāvēt
mūsu valsti piemiņas skrējienā,» teic Ikšķiles
jaunsargu instruktors Agris Puriņš. Viņam
šis ir īpašām emocijām piepildīts pasākums,
jo 1991. gada janvāra notikumi šķiet vēl pa-
visam svaigā atmiņā. «Es vēl tagad ļoti spilgti
atceros tās dienas, kad mēs ieraudzījām Jura
Podnieka nofilmētos kadrus, kad Viļņā bija
padomju tanki un karavīri ar sapieru lāp-
stiņām dragāja pūli. Nākamajā dienā mēs
devāmies uz lielo tautas manifestāciju Rīgā,
lai atbalstītu Lietuvu. Protams, Lietuvas
tauta iznesa vissmagāko pārbaudījumu Bal-
tijas tautu cīņā par valstu neatkarību. Mums
barikāžu laikā draudēja ar tankiem, bet
Viļņā tie patiešām bija. Manuprāt, ļoti daudz
kas bija atkarīgs tieši no lietuviešu izturības,
drosmes un neatkarības gribas tajā, ka visas
trīs Baltijas valstis kļuva neatkarīgas.»
Brauciens uz Lietuvu ir arī laba vēstures
mācību stunda mūsu jaunsargiem, atzīst
A. Puriņš. «Tādēļ man par šo izdevību ir
dubults prieks — jaunsargiem tā ir iespēja
labāk iepazīt lietuviešus, saprast, kas mūs
vieno un ir svarīgs. Droši vien no šīs dienas
viņi vislabāk atcerēsies pašu skrējienu, taču
turpat līdzās tam visam būs barikāžu laika
un varoņu piemiņa, veidosies patriotisms,
un viņi augs par īstiem Latvijas pilsoņiem.»
No sērām līdz uzvaras svinībām
1991. gada janvāra notikumus Lietuvā
piemin ar vērienu, un laika gaitā piemiņas
un sēru diena ir pārvērtusies uzvaras svinē-
šanas svētkos. «13. janvāra vakarā visā Lie-
tuvā laukumos un sētās iededz ugunskurus,
ļaudis savācas kopā, dzied dziesmas un pie-
min 13. janvārī bojāgājušos. Pirmajā laikā
pēc 1991. gada notikumiem tās bija vairāk
sēru un piemiņas dienas, bet tagad mēs
pakāpeniski esam nonākuši pie atziņas, ka
tie tomēr ir svētki — mums ir, par ko prie-
cāties, jo mēs bez ieročiem uzvarējām pa-
domju kara mašīnu. Tagad mēs svinam šo
gadadienu, protams, neaizmirstot arī varoņu
piemiņu,» stāsta rezerves kapteinis Vītauts
Žimančus, Lietuvas Strēlnieku savienības
Jaunatnes organizācijas komandieris.
Viņa vadītās organizācijas biedri «Dzīvī-
bas un nāves ceļa» skrējienā piedalās katru
gadu. Šogad uz skrējienu atbraukuši vairāk
nekā 1000 jauno strēlnieku no visas Lietuvas.
starptautiska konference par
barikāžu nozīmi Latvijā un pasaulē
Visai plašajā Barikāžu laika piemiņas
notikumu klāstā īpaši izceļas starptautiskā
konference «Barikādes: pilsoniskā pretes-
tība prettautiskai varai un tās mācības», kas
15. janvārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijā.
Konferences būtiskākais mērķis bija aplūkot
nevardarbīgo pretošanos prettautiskiem režī-
miem kā vienu no tiešās demokrātijas būtis-
kām un efektīvām izpausmēm, skatot šo
fenomenu gan Latvijas, gan plašākā, pasaules
kontekstā. Īpaši interesantu šo konferenci da-
rīja Latvijas jaunās paaudzes vēsturnieku
stāstījums par savu ieguldījumu un secināju-
miem Barikāžu laika notikumu izpētē. Kon-
ferences pamatziņojumu «Barikādes Latvijā
Eiropas kontekstā» sniedza Prinstonas uni-
versitātes profesors Marks R. Beisingers.
w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 1 , j a N v ā r i s , 2 0 1 6
aktuāli
5
Turpinājums 6. lpp.
