w w w . s a r g s . l v
26
Nesen Nacionālo bruņoto spēku vadība
aicināja vispārizglītojošo mācību iestāžu
audzēkņus palīdzēt izraudzīt nosaukumus
iegādātajām kaujas izlūkošanas bruņuma-
šīnām. Esam pieraduši, ka individuālos vār-
dos tiek saukti kuģi (tai skaitā — karakuģi),
taču arī nosaukumu piešķiršana kaujas teh-
nikas vienībāmmilitārajā praksē ir zināma
parādība, un arī mūsu valsts militārajā vēs-
turē bruņotās tehnikas vienībām ir doti in-
dividuāli nosaukumi.
Pirmās bruņotās kaujas tehnikas vienības
Latvijas armijā parādījās Neatkarības kara
laikā (1918.—1920.). 1919. gada 10. jūlijā, ap-
vienojoties 1. latviešu atsevišķajai brigādei
(jeb Dienvidlatvijas armijas grupai) un Zie-
meļlatvijas brigādei, sākās vienotas Latvijas
armijas organizācijas un apgādes sistēmas
veidošana. Latvijas armijas pirmo bruņu-
tanku vienību sāka veidot 1919. gada 10. jūlijā
pēc Dienvidlatvijas armijas grupas (vēlākās
Kurzemes kājnieku divīzijas) komandiera
pulkveža Jāņa Baloža pavēles, un šo vienību
nosauca par 1. bruņoto divizionu. Kā bru-
ņojumu šajā grupā ieskaitīja vairākus pēc
Cēsu kaujām (1919. gada jūnija beigās) lat-
viešu karaspēka rīcībā trofeju veidā nonā-
kušos bruņotos automobiļus un bruņoto
vilcienu. Līdz 1919. gada oktobra sākumam
bija paredzēts saformēt trīs bruņoto auto-
mobiļu nodaļas, taču izdevās izveidot tikai
divas. Diviziona rīcībā bija pieci bruņotie
automobiļi, un visiem bija doti individuāli
nosaukumi: divi
«Garford»
tipa smagie
bruņotie automobiļi «Lāčplēsis» un «Kur-
zemnieks», viens
«Sheffield-Simplex»
tipa
bruņotais automobilis «Imanta», viens
«Austin»
tipa bruņotais automobilis «Zem-
galietis» un
«Fiat»
tipa auto «Staburags».
Pagaidām nav vēl noskaidrots, kādā veidā
bija izvēlēti šie bruņotās tehnikas vienību
nosaukumi.
BruņOjums
Kā sauca
tankus un
bruņumašīnas
Latvijas
armijā
