Nav nekā, ir tikai traka uguns,
Šautenes kā ūdens rokās vārās
Skaļi. Stāvs viss stindzis vienā alkā:
Šaut bez mitas, apturēt tos kaskās,
Tos, kas nāk starp dūmiem baisā solī.
(Aleksandrs Čaks. «Trieciens naktī»)
Kaujas darbība Rīgas nocietinātā rajona
teritorijā 1916. gada vasarā aktivizējās, jo to
noteica situācija citos Krievijas armijas
frontes sektoros —apjomīgais ģenerāļa Bru-
silova uzbrukums Austroungārijas karaspē-
kam, kā arī cīņas Rumānijā. Rīgas frontē
krievu ģenerāļi neplānoja plašus stratēģiskus
uzbrukumus, šeit galvenais uzdevums bija
piesaistīt lielākus Vācijas spēkus. Pēc neveik-
smīgā jūlija uzbrukuma Ķekavas tuvumā
Krievijas 12. armijas vadība tūlīt sāka gata-
vot kaujas operāciju iebrukumam Kur-
zemē. Trieciens notiktu divos virzienos —
pie Rojas no 12 transportkuģiem, kurus ap-
sargātu Baltijas kara flotes kuģi, tiktu izcelts
kājnieku un kavalēristu desants. Tālāk šie
karavīri nekavējoties dodas uz Tukumu,
vienlaikus pie Smārdes sākas frontāls uz-
brukums vācu aizsardzības pozīcijām. Da-
žādu iemeslu dēļ, kurus apskatīsim raksta
noslēgumā, operācijas galvenā daļa netika
realizēta. Tomēr kaujas plānā paredzēto
pirmo posmu — platās neitrālās joslas ie-
ņemšanu — latviešu strēlnieki godam pa-
veica. Tobrīd mūsu astoņiem bataljoniem
jau bija lielāka un mazāka cīņu pieredze, lat-
viešu strēlnieku vienību kaujas spējas palie-
linājās. Katrā bataljonā noorganizēja 5. un
6. rotu, izveidoja bumbmetēju un grena-
dieru komandas. Iepriekšējās kaujās latviešu
strēlnieku bataljoni pamatā cīnījās katrs at-
sevišķi, bet Smārdes operācijas laikā pieci
mūsu bataljoni bija apvienoti vienā brigādē,
kuru komandēja pulkvedis Andrejs Auzāns.
Šajā apvienotajā brigādē jau jūlija beigās Jūr-
malā tika sapulcēti vienkopus pieci latviešu
strēlnieku bataljoni —2. Rīgas, 4. Vidzemes,
5. Zemgales, 7. Bauskas un 8. Valmieras ba-
taljons. Nāves salas pozīcijās tobrīd atradās
3. Kurzemes bataljons, bet 1. Daugavgrīvas
un 6. Tukuma bataljons iepriekšējās kaujās
bija cietis ievērojamus zaudējumus, tāpēc
šīs divas vienības atradās rezervē.
Kopā Smārdes uzbrukuma operācijai
nozīmēja 32 kājnieku bataljonus, piecus lat-
viešu strēlnieku bataljonus, 144 lielgabalus
un bruņuvilcienu. Ja izdotos fronti pārraut,
tad uz priekšu dotos no rezerves pieci kava-
lērijas pulki ar vairākām bruņu automašī-
nām. Vācijas armijas pozīcijās šeit izvietojās
pastiprinātās 29. landesvēra brigādes vienī-
bas ar spēcīgu artilērijas grupu. Engures
ezerā dislocējās vācu hidroplānu vienība,
Rīgas jūras līci kontrolēja Krievijas kara
flote. Pašā Kurzemē garo jūras piekrasti aiz-
sargāja nelieli vācu spēki — pamatā kavalē-
risti un landšturma jeb zemessardzes rotas.
Apvienotās latviešu strēlnieku brigādes
uzdevums operācijas sākuma posmā bija
Smārdes frontes iecirkņa vairāku kilometru
platajā neitrālajā joslā maksimāli tuvu vācu
nocietinājumiem izveidot jaunu ierakumu
līniju. To vajadzēja nostiprināt, attiecīgi ie-
kārtot un paralēli dzelzceļa līnijai Ķemeri—
Tukums izbūvēt koka seguma apgādes līniju,
kuru vēlāk nosauca par «Latviešu ceļu».
Krievu ģenerāļu nodoms bija šajā taktiski
svarīgajā vietā gar dzelzceļu izveidot plac-
darmu uzbrukumam. Pirmo pozīciju pār-
celšanu uz priekšu šajā purvainajā vietā
latviešu strēlnieku rota bez zaudējumiem
paveica naktī uz 26. jūliju. Vācu karavīri,
kuri iepriekš tur mierīgi pirms saviem iera-
kumiem pļāva zāli un ganīja lopus, tika pār-
steigti. Pretinieks no dzelzceļa sarga mājas
Nr. 6 atkāpās uz saviem pamatierakumiem.
Turpmākajās dienās vācu pretestība pie-
auga, visas aktivitātes nācās maskēt, kā arī
daudz ko paveikt naktīs. Tālāk sekoja da-
žāda veida aizsardzības pozīciju izbūves darbi.
Visi nepieciešamiemateriāli bija jāpienes vis-
maz no viena līdz divu kilometru attāluma,
ierakumus nācās celt uzbērumu veidā. Naktī
uz 17. augustu ar kauju 5. Zemgales, 7. Baus-
kas un 8. Valmieras bataljons kopā ar 54. Si-
bīrijas strēlnieku pulku ieņēma neitrālās
joslas lielāko daļu un sāka veidot jaunus no-
cietinājumus. No ierindas šajā nakts cīņā
Latviešu strēlnieki cīņās pie Smārdes 1916. gada augustā
Pieminot vēsturisko kauju simtgadi
VēSTuRE
16
Turpinājums 21. lpp.
Smārdes frontes iecirknis 1916. gada vasarā (žurnāls «Latviešu Strēlnieki», nr. 19, Rīga—1937, lpp. 1863).
