TēViJAS SARgS, NR.8, AuguSTS, 2016
36
Šī gada 16. jūlijā visu pasauli pāršalca
trauksmaina ziņa, ka Turcijā īstenots mili-
tārā apvērsuma mēģinājums. Turcijai ir otra
lielākā armija (426 000 karavīru) no visām
NATO
dalībvalstīm, un apvērsums šajā valstī
varēja novest pie neprognozējamām sekām
reģionālā un globālā mērogā. Taču Turcijas
prezidentam Redžepam Tajipam Erdoga-
nam un valdībai izdevās noturēt valsts varu,
un apvērsums izgāzās. Tiesa gan, dumpi-
nieki sākotnēji sagrāba vairākus stratēģiski
svarīgus objektus Ankarā, Stambulā un citās
pilsētās.
R. T. Erdogans saskaņā ar konstitūcijas
120. un 121. paragrāfu ir izsludinājis ārkār-
tas stāvokli valstī uz trimmēnešiem, kas ļauj
prezidentam pieņemt virkni lēmumu bez
parlamenta akcepta. Masu mediji ziņo, ka
apvērsuma mēģinājums Turcijā noveda pie
masveida aizturēšanām un kadru tīrīšanas
armijā un visās valsts struktūrās. Tiek ziņots
par lēmumu pilnībā izformēt prezidenta eli-
tāro gvardi sakarā ar tās masveida dalību
apvērsuma mēģinājumā. Saistībā ar līdzda-
lību apvērsumā aizturēti vai atstādināti no
amata simtiem armijas virsnieku, kā arī ties-
neši, prokurori, policisti, skolotāji, universi-
tāšu dekāni, mediju vadība utt.
Puča iedvesmošanā un organizēšanā
Ankara apsūdzējusi trimdā ASV kopš 1999.
gada mītošo garīdznieku — imāmu Fetullu
Gilenu un viņa vadīto kustību
«Hizmet»
,
kurai gadu gaitā bija radies atbalsts visā Tur-
cijā. Jāatzīmē, ka visās aizturēšanās vai atlai-
šanās no amatiem par ieganstu tiek minēta
līdzdalība F. Gilena vadītajā kustībā
«Hiz-
met»
. R. T. Erdogans ir publiski apsolījis «iz-
tīrīt pilnīgi visu valsti no
«Hizmet»
sērgas».
Jāatzīmē, ka ANODrošības padomei ne-
izdevās savākt vajadzīgo balsu skaitu, lai pub-
liskotu nosodošu paziņojumu attiecībā uz
apvērsuma mēģinājumu Turcijā. Tajā pašā
laikā vairākas valstis ir oficiāli nosodījušas
Turcijas dumpiniekus un aicinājušas saglabāt
mieru un tiesisko kārtību valstī. Zīmīgi, ka
drīz pēc puča Irānas prezidents telefonsarunā
ar R. T. Erdoganu norādījis, ka apvērsuma
mēģinājums būšot labs tests, nosakot patie-
sos Turcijas sabiedrotos vai pretiniekus gan
valsts iekšienē, gan starptautiskajā arēnā.
ASV ir oficiāli atteikušās izdot Turcijai
ASV dzīvojošo imāmu F. Gilenu, pamatojot
savu lēmumu ar patiesu vainas pierādījumu
trūkumu. Šajā sakarā R. T. Erdogans pub-
liski paudis asu kritiku Vašingtonai. Turcijas
tieslietu ministrs Bekirs Bozdā 9. augustā
publiski izteicis aicinājumu ASV, lai tās
neupurē attiecības ar Ankaru viena cilvēka
(R. Gilena) dēļ. B. Bozdā uzsvēris, ka ASV
atteikšanās no R. Gilena izdošanas novedīs
pie ļoti negatīvas ietekmes uz Ankaras un
Vašingtonas attiecībām, tajā skaitā turku
tautā vairojot patiesu naidu pret amerikā-
ņiem. Tādējādi pučs Turcijā ir nopietni sa-
tricinājis Turcijas attiecības ar ASV, kā arī
negatīvi ietekmējis attiecības ar Eiropas Sa-
vienību, kārtējo reizi attālinot Ankaru no ie-
stāšanās sarunām uzņemšanai ES. Viens no
starptautiskās sabiedrības bažu iemesliem ir
arī Turcijas pēkšņā izteikti draudzīgā iztu-
rēšanās pret Krieviju, intensificējot attiecību
uzlabošanu. 9. augustā R. T. Erdogans, tie-
koties Sanktpēterburgā ar V. Putinu, ir cen-
ties maksimāli nogludināt vēl nesen tik
aktuālās domstarpības abu valstu starpā.
Uz žurnālistu jautājumu par Turcijas
Bruņoto spēku kaujas spēju strauju mazinā-
šanos sakarā ar tīrīšanām, Turcijas BS pār-
stāvji apgalvo, ka pārmaiņas armijā nebūšot
tik lielas. Visi ar
«Hizmet»
saistītie BS kara-
vīri jau esot identificēti, un tie veido ne vai-
rāk kā 10% no visiem virsniekiem (aptuveni
4000 virsnieku). BS vadība norāda, ka katra
desmitā virsnieka atlaišana vai izolēšana ne-
kādā gadījumā neietekmēs Turcijas armijas
kaujas spējas. Tiek uzsvērts, ka armijas pa-
matmasu veido obligātā militārā dienesta
karavīri, kuri ik pēc 16 mēnešiemnomainās.
Tikmēr augstos BS amatos tiek iecelti des-
mitiem virsnieku, kuri puča laikā demon-
strēja savu uzticību prezidentamun valdībai.
Lai nākotnē nepieļautu militārā apvēr-
suma mēģinājumus, R. T. Erdogans plāno
pakļaut Bruņotos spēkus un izlūkdienestus
tieši prezidenta birojam, kā arī slēgt militā-
rās akadēmijas, to vietā atverot Aizsardzī-
bas ministrijas pakļautībā esošas univer-
sitātes. Aizsardzības ministrijas tiešai uz-
raudzībai paredzēts pakļaut arī sauszemes,
gaisa un jūras spēkus.
Ja R. T. Erdoganam izdosies realizēt
savas ieceres, Turcija jau tuvākajā nākotnē
varētu kļūt par prezidentālu republiku un
strauji virzīties autoritārisma virzienā. Starp-
tautiskās politikas pētnieki un apskatnieki
pauž bažas, ka pēc puča var pastiprināties
jau agrākajos gados R. T. Erdogana veiktie
mēģinājumi ierobežot civilās tiesības, iegro-
žot civilo sabiedrību un mediju neatkarību.
Pastāv risks, ka tīrīšanas Turcijā var pilnībā
novājināt jebkādus opozīcijas spēkus. Tādē-
jādi R. T. Erdogans būs veiksmīgi izmantojis
savā labā apvērsuma mēģinājumu, lai ap sevi
konsolidētu varu un ieviestu atbilstošas kon-
stitucionālas pārmaiņas. R. T. Erdogana ie-
cerētā jaunā kārtība neizbēgami apdraudēs
demokrātiskās pamatvērtības Turcijā.
Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva
.
MiLiTĀRĀ MOZAīKA
Militārā apvērsuma
mēģinājums
NATO
dalībvalstī
APVĒRSUMA MĒĢINĀJUMA STATISTIKA
(DAŽĀDI MEDIJI PUBLISKO ATŠĶIRĪGUS DATUS)
Apvērsuma naktī gāja bojā
gandrīz 300 cilvēku
Apvērsuma naktī tika ievainoti
2100 cilvēku
Puča kodolu veidoja
aptuveni 4000 BS virsnieku
(10% no visa virsnieku sastāva)
Puča pasākumos bija iesaistītas 35 lidmašīnas, 37 helikopteri un 246 bruņutehnikas vienības
TURCIJAS PREZIDENTA VEIKTO SANKCIJU UN TĪRĪŠANU
STATISTIKA PĒC PUČA
No amatiem atstādināti
257 premjerministra biroja darbinieki
keI 7778
šlietu ministrijas darbinieki
naniF 0051
šu ministrijas darbinieki
lgzi 002 51
ītības sistēmas darbinieki
Pieprasīta atkāpšanās
1577 universitāšu dekāniem, profesoriem
Pedagogu licence anulēta
21 000 privātskolu skolotāju
Atsauktas licences
24 radiostacijām un televīzijas kanāliem
Aizturēti vai atlaisti
vairāk nekā 6000 militārpersonu un gandrīz 9000 policistu
283 prezidenta gvardes vīri,
izdoti orderi par vēl 300 gvardiešu aizturēšanu
No amata uz laiku atstādināti
3000 tiesnešu un prokuroru
Turcijas premjerministra vietnieks Numans Kurtulmušs 8. augustā oficiāli paziņojis, ka saistībā ar
militārā apvērsuma mēģinājumu vēl slēpjas un bēguļo 216 aizdomās turamās personas — 30 žandarmi
un 186 karavīri, kuru vidū ir arī deviņi ģenerāļi.
Tiesu procesi par aizdomās turamajiem vēl nav noslēgušies.
