TēViJAS SARgS, NR.8, AuguSTS, 2016
34
ĀRZEMJu ZiņAS
Pozitīvi vērtē pretgaisa
un pretraķešu aizsardzības
sistēmu izvēršanu valstī
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot Bundesvēra ģenerāļa Mihaēla Gšosmana
izteikumus par pretgaisa aizsardzības sistēmu
«Patriot»
iespējamu izvietošanu Baltijas valstīs,
atzinis šādus nodomus par loģiskiem, jo tādā veidā izdotos aizpildīt robus Baltijas valstu pretgaisa
aizsardzībā.Taču ministrs arī norādījis, ka pagaidām Lietuva neesot saņēmusi nekādus oficiālus
priekšlikumus no Vācijas vai Nīderlandes.
Augusta sākumā brigādes ģenerālis M. Gšosmans, viens no Bundesvēra Gaisa spēku pa-
vēlniecības pārstāvjiem, intervijā aģentūrai
«Reuters»
pavēstījis, kaVācija un Nīderlande oktobrī
gatavojas Krētas salā (Grieķija) veikt pretgaisa un pretraķešu apvienotās aizsardzības sistēmas
«Patriot»
testēšanu, kas turpmākajos gados varētu kļūt par modeli daudzpusējai šo raķešu iz-
vietošanai Polijā vai Baltijas valstīs. Divpusējās mācībās paredzēts pārbaudīt jaunu pretgaisa un
pretraķešu apvienotās aizsardzības koncepciju, kuras izstrādei abas valstis veltījušas pēdējo gadu.
Ja kopīgie treniņi Krētā būs veiksmīgi, Vācija un Nīderlande varētu vērsties pie
NATO
ar priekš-
likumu nodot divpusējo pretgaisa un pretraķešu vienību alianses uzdevumu izpildei, tādējādi
stiprinot
NATO
kolektīvo aizsardzību un drošību.
L. Linkevičs uzskata, kaVācija un Nīderlande darbojas pareizā virzienā un būtu tikai apsvei-
cama dažāda formāta (pagaidu vai pastāvīga)
NATO
pretgaisa un pretraķešu resursu dislokācija
Baltijā. Līdzīgu optimismu ir paudusi arī Igaunijas puse, norādot, ka būtu ļoti vēlama kopīgas
sabiedroto pretgaisa un pretraķešu vienības izvietošana Igaunijā.
Iepriekš bija publiskota informācija, ka mācību rīkošanas ietvaros uz Baltijas valstīm šovasar
tikšot nosūtīta ASV
«Patriot»
baterija. Šajā kontekstā M. Gšosmans paudis, ka daudz iespaidīgāks
politiskais vēstījums potenciālajam agresoram varētu būt vienlaikus vairāku sabiedroto valstu
pievienošanās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spēju nostiprināšanai Baltijā. Pēc M. Gšosmana
domām, apvienojot ASV,Vācijas un Nīderlandes pašaizsardzības ieroču potenciālus vienotā vektorā
un izvietojot tos Polijā vai Baltijas valstīs, izdotos būtiski uzlabot alianses austrumu flanga aiz-
sardzības spējas pret uzbrukumiem no gaisa.
Masveidā pirks jaunu
bruņojumu
Aizsardzības ministra vietnieks Bartošs Konvackis informējis, ka jauna bruņojuma iegādes
programmu realizācijai tiks piešķirts gandrīz 21 miljards dolāru. No tiem 10 miljardi dolāru
tiks novirzīti vidējā darbības rādiusa zenītraķešu kompleksu iegādei, kā arī taktiskās pretraķešu
aizsardzības sistēmām. Aptuveni pieci miljardi dolāru tiks iztērēti pretgaisa aizsardzības kom-
pleksiem. 3,3 miljardus izmaksās helikopteru, bet 2,5 miljardus – jaunu zemūdeņu iegāde.
Lielākā daļa no visiem plānotajiem pirkumiem tiks integrēta Polijas Bruņoto spēku
tehniskās modernizācijas programmā 2017.—2022. gadam. Izdevumu pozīciju galīgā re-
dakcija tiks izskatīta parlamentā šī gada septembrī.
Šīs vasaras sākumā aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs intervijā masu medijiem
bija izteicies, kaVaršavā tiek izvērtēta iespēja slēgt starpvaldību līgumu ar ASV par pretraķešu
kompleksu
«Patriot»
piegādi. Zināmas domstarpības attiecībā uz šiem kompleksiem saistītas
ar to cenu, proti, nesen B. Konvackis saziņā ar masu medijiem ir norādījis, ka amerikāņu
«Patriot»
esot nepieņemami dārgi.
Armijas tehnoloģiskās modernizācijas nolūkā Polija šovasar parakstījusi nodomu pro-
tokolu ar Izraēlas kompāniju
«Elbit Systems»
par turpmāko sadarbību kopējos projektos.
Protokolā ir aktualizēta arī programma
«Kryl»,
kuras ietvaros
«Elbit Systems»
pēc Polijas ar-
mijas pasūtījuma būvēs ieroču sistēmas jaunajām poļu pašgājējartilērijas iekārtām
«Kryl»
(kompānija
«Huta Stalowa Wola»
).
BS plāno iegādāties aptuveni 170 pašgājējartilērijas iekārtas
«Kryl»
(kalibrs 155 mm),
lai pakāpeniski aizvietotu novecojušās 122 mmpašgājējartilērijas sistēmas
«2S1 Gvozdzika».
Optimizēs Aizsardzības
ministrijas struktūru
Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu reorganizēt un samazināt valsts aiz-
sardzības resoru. Rezultātā trīs dažādi departamenti tiks apvienoti vienā—Aiz-
sardzības investīciju departamentā. Pēc Finanšu departamenta likvidācijas visas
tā funkcijas tiks pārdalītas starp citām ministrijas struktūrvienībām, bet daļa uz-
devumu nonāks Aizsardzības spēku atbildībā.Tiks arī likvidēts aizsardzības ministra
sekretāra vietnieka amats investīciju jautājumos.
Aizsardzības ministrs Hanness Hanso paskaidrojis, ka lēmums samazināt
Aizsardzības ministrijas menedžmentā iesaistīto cilvēku skaitu ir saistīts ar nepie-
ciešamību paplašināt un padziļināt nacionālās aizsardzības plānošanas pasākumus
visas valdības līmenī. Pēc reorganizācijas Aizsardzības ministrijā tiks samazināts
birokrātijas līmenis, minimizēta struktūrvienību sadrumstalotība un būtiski ie-
taupītas personāla izmaksas. Reģionālās drošības situācijas eskalācijas apstākļos
nacionālās aizsardzības efektīva veidošana ir īpaši kritiska, norādījis ministrs.
Līdzšinējo četru ministra sekretāra vietnieku vietā paliks trīs, bet 19 depar-
tamenta direktoru vietā būs 15. AM darbinieku skaits saruks par 30 cilvēkiem,
kuru funkcijas tiks nodotas jaunizveidotajam Igaunijas Aizsardzības investīciju
centram (AIC), bet atsevišķi uzdevumi—Aizsardzības spēku Nodrošinājuma pa-
vēlniecībai.
AM reorganizācijas pasākumi stāsies spēkā jau 2017. gada 1. janvārī, un jau-
najam AIC tiks nodotas visas Aizsardzības ministrijas funkcijas, kas tā vai citādi
saistītas ar iepirkumiem un infrastruktūras objektiem. Pateicoties AIC izveidei,
AM departamenti tiks atslogoti un varēs efektīvāk pildīt tiem uzticētos uzdevumus.
Valdība ir arī apstiprinājusi izmaiņas Aizsardzības spēku reglamentā, kas pa-
redz Militārās izlūkošanas centram (MIC) piešķirt pilnvaras izmantot slepenos
aģentus, atļaut MIC darbiniekiem veikt dažādus pasākumus, vajadzības gadījumā
intervēt personas un veikt izlūkošanas procedūras arī ārpus Igaunijas Republikas
robežām.
Nīderlandes BS kompleksi «Patriot»,
kas NATO uzdevumā bija izvērsti Turcijā.
«Kryl» izvērsta šaušanai.
