krasta puses Nāves salas aizstāvjiem palī-
dzēja artilēristi ar apmēram 50 lielgabaliem.
Placdarmā izvietoto trīs bataljonu grupē-
juma kopējais priekšnieks līdz vasaras
vidum vienmēr bija latviešu vecākais virs-
nieks — 3. Kurzemes bataljona komandie-
ris Jānis Kalniņš vai 2. Rīgas bataljona
komandieris Jānis Francis. Vienību nomai-
ņas tika veiktas ik pa trim nedēļām, jo kau-
jas stress un vācu artilērijas nemitīgās
apšaudes prasīja savu. Dienu un nakti tika
gaidīts pretinieka uzbrukums, un pozīciju
atjaunošanas un uzlabošanas darbi, kurus
pamatā paveica tumšajās nakts stundās, ka-
ravīrus fiziski nogurdināja. Līdz Jāņu dienai
abi latviešu bataljoni nomainīja viens otru,
pēc tam 2. Rīgas bataljons tika nosūtīts uz
Ķekavas frontes iecirkni un līdz septem-
brimNāves salā turpināja cīnīties 3. Kurze-
mes bataljons.
Aprīlī un maija sākumā latviešu strēl-
nieki galvenokārt nodarbojās ar pamatīgu
nocietinājumu izveides darbiem. Visi sa-
prata, jo dziļāk ieraksimies un iekārtosim
drošākas zemnīcas, jo būs lielākas iespējas
palikt dzīvam. Vācu artilērija katru dienu
uz Nāves salas aizstāvju pozīcijām izšāva
vairākus simtus lādiņu, turklāt jebkuru fik-
sēto kustību dienā apšaudīja pretinieka kāj-
nieku mīnmetēji un ložmetēji. Mūsu
strēlnieki labi saprata vācu nodomu —
ar apjomīgu artilērijas uguni diendienā
salauzt placdarma aizstāvju morāli un cīņas
garu. Tāpēc pirmajās nedēļās nocietinā-
jumu izbūve tika pabeigta. Aiz ierakumiem
līdz rezerves vienību zemnīcām, nolikta-
vām un lauka virtuvēm pa atklāto apvidu
tika izraktas satiksmes ejas. Šajos darbos
piedalījās arī rezervē esošā latviešu batal-
jona strēlnieki un krievu vienības sapieri.
Naktīs neitrālajā joslā izlūki apraka marta
kaujā kritušos Sibīrijas strēlniekus. Pirms
Jāņiem sāka strādāt kājnieku koka tilts, kurš
savienoja Nāves salu ar Daugavas kreiso
krastu. Tas radīja arī papildu problēmas, jo
vācieši vairākas reizes pa upes straumi
naktī sūtīja ar sprāgstvielām piekrautas lai-
vas vai plostus. Šādu nepatīkamu pārstei-
gumu novēršanai vienmēr nācās norīkot
speciālu sardzi ar laivām. Kopumā ņemot,
Nāves salas ikdienas rutīna bija savdabīga,
jo visvairāk tika strādāts nakts stundās. Iz-
lūki pētīja vācu pozīcijas un centās saņemt
kādu gūstekni, strēlnieki atjaunoja dienas
laikā sagrautos nocietinājumus un dzeloņ-
drāšu aizžogojumus, no aizmugures tika
TĒVIJAS SArgS, Nr.4, APrīLIS, 2016
VĒSTUrE
18
Bumbmetēja
pozīcija.
Sākums 17. lpp.
