piegādāta papildu munīcija, kokmateriāli
un ūdens. Dienas laikā karavīri nostiprināja
savas zemnīcas, gatavoja dzeloņdrāšu āžus,
pildīja ar smiltīmmaisus, nodarbojās ar sa-
dzīves lietām.
Savs īpašs skatiens uz Nāves salas cīņām
ir kara žurnālistamArtūram Tupiņam, kurš
Nāves salā kopā ar latviešu strēlniekiem pa-
vadīja vienu nedēļu:
«Šejienes lielajās akmeņu lauztuvēs dzī-
voja mūsu strēlnieki. Es bieži pie viņiem
viesojos. Tie visi izskatījās kā dzirnavnieki,
jo viņu sejas un drēbes bija it kā miltu ap-
putējušas. Atpūtas brīžos daži veidoja ak-
meņlauztuvju sienās dažādus tēlus. Šeit pat
ar lieliem burtiem bij iecirsti sienās dažādi
Nāves salas notikumi. Te izskatījās tīri kā
muzejā. Dažās alās bij strēlnieki ierīkojuši
darbnīcas neplīsušu vācu šāviņu izlādēša-
nai. Šeit veselām rindām stāvēja izliktas tē-
rauda čaulas. Šeit pat koka un māla formās
tika lieti alumīnija gredzeni, kurus apdrei-
jāja speciāli izgudrotās ierīcēs. Šeit radās
daža laba skaista lietiņa par piemiņu Nāves
salai, un šo skanīgo vārdu labprāt visur arī
uzrakstīja. Daži strēlnieki bij tiešām arī lieli
mākslinieki, un tie pagatavoja reti intere-
santas rotas lietas. Es veselām stundām va-
rēju noraudzīties šajā darbā. Es dzēru pie
viņiem tēju un sarunājos. Viņu valodas bij
ārkārtīgi interesantas un raksturīgas. Nekad
tie nedomāja par ievainošanu vai miršanu.
Vakaros, kad komandantūras blindāžā ri-
tēja steidzams darbs, es bieži vien nemanīts
izgāju laukā. Tad es klīdu pa vistumšākām
vietām vai arī stundām ilgi sēdēju Dauga-
vas malā un raudzījos, kā ceļas pāri Dauga-
vai dzīvie un mirušie.»
Vācu izvēlētā darbības taktika pret
Nāves salas aizstāvjiem nedeva gaidītos re-
zultātus. Katru dienu pret placdarmu tika
izšauti vairāki simti lādiņu, rekords tika at-
zīmēts 8. jūnijā — 600 granātu eksplozijas.
Latviešu strēlnieki Nāves salas labajā sek-
torā cieta neizbēgamus zaudējumus, tika ie-
vainoti abi bataljonu komandieri — Jānis
Kalniņš un Jānis Francis. Tomēr intensīvās
artilērijas apšaudes nespēja salauzt karavīru
kaujas garu. Sargi dienu un nakti posteņos
cītīgi novēroja jebkuru pretinieka darbību,
pēc vajadzības strēlnieki pie ložmetējiem
un bumbmetējiem atklāja tūlītēju uguni,
tumšajās stundās neitrālajā joslā tika veikta
izlūkošana. Daudz laika karavīriem prasīja
artilērijas sagrauto nocietinājumu atjauno-
šana. Mūsu strēlnieku morāle bija augstā
TĒVIJAS SArgS, Nr.4, APrīLIS, 2016
VĒSTUrE
19
1916. gada 5. jūlija nakts kaujas trofeja.
Ievainotā 2. Rīgas bataljona
komandiera evakuācija.
Turpinājums 20. lpp.
