līmenī, jo vairāki desmiti karavīru pēc ie-
vainojuma pārsiešanas atgriezās ierindā un
turpināja pildīt doto uzdevumu. Tā rīkojās
2. Rīgas bataljona izlūki Kārlis Treifelds,
Eduards Šinke, Roberts Strautiņš, 3. Kurze-
mes bataljona karavīri novērotāji Eduards
Breicis, Rūdolfs Bože, Daniels Kozlovs,
Pēteris Osītis un Artūrs Veckalniņš. Brīv-
prātīgajai Līnai Čankai naktī sardzes postenī
trāpīja lode, bet viņa sagaidīja savu no-
maiņu. Sanitārs Alfrēds Gailis tika ievainots,
tomēr viņš turpināja sašauto strēlnieku eva-
kuāciju. Nāves salas aizstāvēšanas laikā vā-
cieši nesaņēma gūstā nevienu latviešu ba-
taljonu karavīru, pārbēdzēju uz pretinieka
ierakumiem arī nebija. Savukārt mūsu strēl-
nieki sagūstīja vairākus vācu karavīrus, daži
no viņiem gūstā devās brīvprātīgi, jo ne-
spēja izturēt smagos darba apstākļus iera-
kumu izveidē.
No Nāves salas placdarma 1916. gada va-
sarā latviešu strēlnieki veica divus uzbruku-
mus — 2. Rīgas bataljona simt brīvprātīgie
19. jūnijā dienas laikā devās demonstratīvā
triecienā līdz vācu dzeloņdrāšu aizžogoju-
miem. Nodoms bija novērst pretinieka uz-
manību no Ķekavas frontes iecirkņa pie
Bauskas šosejas. Par niknu nakts kauju iz-
vērsās 3. Kurzemes bataljona iebrukums
vācu ierakumos naktī uz 5. jūliju, ievēroja-
mus zaudējumus cieta abas karojošās puses.
Arī šī uzbrukuma mērķis bija saistīt preti-
nieka spēkus un atbalstīt Krievijas armijas
vienību darbību pie Ķekavas. Laika periodā
pēc abām minētajām kaujām Nāves salā
turpinājās niknas pozīciju cīņas, kurām
dzejnieks Aleksandrs Čaks 1937. gadā veltīja
poēmu «Nāves salas velns» (iekļauta dzejoļu
krājumā «Mūžības skartie»). Dzejoļa varonis
ir 3. Kurzemes bataljona vecākais apakšvirs-
nieks Jānis Dambis, kurš šajās kaujās krita un
tika apbedīts Rīgas Brāļu kapos. 2015. gadā
šajā kapsētā ar militāru godu apglabāja viņa
vienības kaujas biedru jefreitoru Andreju
Kurpnieku, kura mirstīgās atliekas tika at-
rastas Tīreļpurvā, granātas bedrē. Andrejs
Kurpnieks nakts izlūkošanas laikā Nāves
salā ar lodi tika ievainots kaklā, pats viņš
veica pārsiešanu un turpināja izlūkot. Kara-
vīrs par šo varoņdarbu saņēma 4. šķiras
Svētā Jura krustu, un tieši apbalvojuma nu-
merācija ļāva identificēt Andreju Kurpnieku.
Rīgas frontē 1916. gada vasaras kauju
laikā vācieši aizstāvējās pret uzbrukumiem
pie Ķekavas un Smārdes, kā arī gaidīja
krievu karavīru desantu pie Rojas. Septem-
brī cīņu aktivitāte ievērojami samazinājās
un prūšu ģenerāļi nolēma ieņemt Nāves
salas nocietinājumus. Visā placdarma fron-
tes līnijā slepus deviņās vietās tika izvietoti
baloni ar fosgēna gāzi. Iestājoties labvēlī-
gam laikam, 25. septembrī agri no rīta
sākās uzbrukums, izmantojot indīgo gāzi.
Tobrīd Nāves salas pozīcijas aizstāvēja 173.
Kameņeckas pulka trīs bataljoni. Zaudējot
256 nosmacētos un kritušos karavīrus, mi-
nētā pulka vienības noturējās, tomēr bija
nepieciešama palīdzība. Līdz ar tumsu
Nāves salas labo kauju sektoru trīs dienu
garumā sāka aizsargāt 2. Rīgas latviešu
strēlnieku bataljons. No fosgēna cieta 23
bataljona karavīri, tomēr viņi palika dzīvi.
Nāves salas epopeja mūsu strēlniekiem bija
noslēgusies, 3. Kurzemes bataljons savas
cīņas te bija pabeidzis jau vasaras nogalē.
Vairākus mēnešus ilgušajā aizsardzības
kaujā latviešu karavīri bija uzvarējuši.
Sagatavojis rez. pulkvedis
Jānis Hartmanis
,
NBS komandiera biroja vecākais eksperts.
TĒVIJAS SArgS, Nr.4, APrīLIS, 2016
VĒSTUrE
20
Nāves salas
piemineklis.
Sākums 17., 18. un 19. lpp.
Izlūki Nāves salā 1916. gada aprīlī.
Nāves sala 1920. gadā.
