Tāpat bija paredzēts, ka Latvijas karavīri
piedalīsies misijā kādas citas valsts lielākas
vienības sastāvā — konkrēti paredzēja līdz-
dalību misijā Dānijas bataljona sastāvā.
1996. gada sākumā «Tēvijas Sargs» (toreiz
vēl laikraksts) rakstīja:
«Pilnībā nokomplektēts Latvijas kara-
vīru vads, kas pēc Saeimas attiecīga lē-
muma pieņemšanas varētu piedalīties
miera uzturēšanas operācijā bijušajā Dien-
vidslāvijā. Dienēt Latvijas vienībā pieteiku-
šies galvenokārt tie miera uzturēšanas vada
karavīri, kuri pagājušajā vasarā pirms plā-
notās došanās uz Horvātiju stažējās Dānijā.
[..] Apmēram 40 kaujinieku un rezervistu
vienībā dienēt pieteikušies NBS virsnieku
un virsdienesta karavīri. Paredzēts, ka pirms
došanās uz bijušo Dienvidslāviju Latvijas
vads tiks apmācīts Dānijā.»
Lēmumu par piedalīšanos miera uztu-
rēšanas misijā Bosnijā un Hercegovinā va-
jadzēja pieņemt arī politiskajā līmenī —
Saeimā un Ministru kabinetā. 1996. gada
janvārī Saeimas Ārlietu komisija vienbalsīgi
nobalsoja par Latvijas vienības dalību šajā
NATO
miera uzturēšanas operācijā. Janvāra
vidū uz Dāniju aizbrauca pirmie 11 Latvijas
miera uzturēšanas vada karavīri — autova-
dītāji. Viņu uzdevums bija apgūt dāņu mi-
litārā autotransporta vadīšanu un iepazīties
ar mācību laikā izmantojamo militāro ap-
rīkojumu. 28. janvārī, toreizējā aizsardzības
ministra Andreja Krastiņa pavadīti, uz Dā-
niju devās 27 Latvijas miera uzturēšanas
vada karavīri.
1996. gada februārī «Tēvijas Sargs» rak-
stīja:
«Valdībai jāapstiprina Latvijas un
NATO
līgumi par piedalīšanos miera nodrošinā-
šanas operācijas un vienības finansēšanā,
un tikai tad Latvijas miera nodrošināšanas
vads varēs doties uz Bosniju. Ja šie līgumi
netiks akceptēti tuvākā mēneša laikā, var
tikt apdraudēta Latvijas karavīru došanās
uz Bosniju, tā pagājušajā nedēļā žurnālistus
informēja Latvijas vēstnieks pie
NATO
Juris
Kanels. Kā informēja īpašu uzdevumu mi-
nistrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs
Kiršteins un aizsardzības ministrs Andrejs
Krastiņš, visdrīzākajā laikā valdībā šie
līgumi tiks apstiprināti. Paredzēts, ka Lat-
vijas vienība [..] ietilps Dānijas bataljonā un
dienestu veiks Ziemeļu brigādes [precīzāk,
NORDPOLBDE
jeb
Nordic-Polish Brigade
]
sastāvā, kura ietilps amerikāņu divīzijā. [..]
Kā paskaidroja J. Kanels, abus līgumus no
NATO
puses parakstīs [organizācijas] ģene-
rālsekretārs Ksavjers Solana, bet no Latvijas
puses — ar savu parakstu apstiprinās valdī-
bas iecelta amatpersona. Pašreiz Latvijas
vads jau atrodas mācībās Dānijā.»
11. martā Briselē mūsu valsts ārkārtē-
jais un pilnvarotais vēstnieks pie
NATO
J. Kanels Latvijas vārdā parakstīja līgumu ar
NATO
par piedalīšanos
IFOR
miera nodro-
šināšanas operācijā Bosnijā un Hercegovinā
un līgumu par piedalīšanās finansējumu.
14. martā vizītē Dānijas miera uzturēšanas
bataljona militārajā bāzē ieradās Latvijas
NBS komandieris Zemessardzes pulkvedis
Juris Dalbiņš un Zemessardzes komandie-
ris Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis.
Vizītes laikā noskaidrojās, ka Latvijas vada
sagatavošana miera uzturēšanas misijai
norit sekmīgi un mūsu karavīri uz Bosniju
un Hercegovinu dosies aprīļa sākumā.
Plānoja, ka Latvijas karavīri kopā ar lī-
dzīgām miera uzturēšanas vienībām no
Igaunijas un Lietuvas uz Bosniju un Herce-
govinu izbrauks aprīlī, tomēr Lietuvas miera
STArPTAUTISKAJĀM OPErĀCIJĀM 20
22
TĒVIJAS SArgS, Nr.4, APrīLIS, 2016
Sākums 21. lpp.
Radioreleju postenis uz
Bosnijas un Sebijas robežas.
1996. gads.
