Zemessardze izveidojās tūlīt pēc mūsu
valsts neatkarības atjaunošanas. Zemessar-
dze joprojām ir lielākais militārais formē-
jums Latvijā, un bez tās atjaunotās Latvijas
Republikas vēsture nav iedomājama. Zemes-
sardzes vēsture joprojām tiek rakstīta, un
mēs visi esam tās veidotāji. Zemessardzes di-
bināšanas 25. gadadienā piedāvājam ielūko-
ties tās tapšanas un izaugsmes norisēs.
1991. gada 25. maijā Latvijas Republi-
kas Augstākā padome (LR AP) pieņēma lē-
mumu «Par neatliekamiem pasākumiem
sakarā ar PSRS bruņoto vienību vardarbīga-
jām akcijām Latvijas teritorijā», kurā cita
starpā bija paredzēts parlamenta Aizsardzī-
bas un iekšlietu komisijai nekavējoties uzsākt
likumprojekta «Par Zemessardzi» izstrādi.
1991. gada 23. augustā LR AP kā vienu
no pirmajiem mūsu atjaunotās valsts liku-
miem pieņēma «Likumu par Latvijas Re-
publikas Zemessardzi». Likums noteica, ka
Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs sabiedrības
pašaizsardzības formējums un tās mērķis ir
iesaistīt valsts iedzīvotājus valsts un sabiedrī-
bas aizsardzībā. ZS pakļauta LR AP priekšsē-
dētajām, kurš vienlaikus skaitījās ZS priekš-
nieks. Jau nākamajā dienā — 24. augustā —
tika izdota Zemessardzes priekšnieka pirmā
pavēle sākt zemessargu kandidātu reģistrā-
ciju pašvaldībās.
1991. gada 17. oktobrī LR AP namā zvē-
restu deva Zemessardzes priekšnieks A. Gor-
bunovs, štāba priekšnieka vietas izpildītājs
Ģ. V. Kristovskis, štāba darbinieki un batal-
jonu komandieri — pavisam 60 cilvēki.
1991. gada 25. septembrī tika izdota Ze-
messardzes priekšnieka pavēle par Zemes-
sardzes apakšvienību formēšanu, saskaņā
ar kuru bija paredzēts uzsākt 35 teritoriālu
(valsts administratīvajos rajonos) un tiešās
pakļautības bataljonu formēšanu.
1991. gada decembrī izdota Zemessar-
dzes štāba priekšnieka pavēle par Atseviš-
ķās studentu rotas formēšanu pie 11. Rīgas
Centra rajona Zemessardzes bataljona.
1995. gadā rota bija piedalīta Zemessardzes
1. Rīgas apriņķa brigādei kā 65. atsevišķā
studentu rota.
1992. gada sākumā Zemessardzes rindās
bija iesaistījušies 8400 cilvēki, bet 1993. gada
sākumā 34 bataljonos zemessargu kopskaits
bija 16 800 cilvēki. 1999. gadā Zemessar-
dzes sastāvā bija 1672 ierindas un 14 900
ārrindas zemessargi, 2001. gadā — 14 000
zemessargu, 2004. gadā — 11 663, 2006.
gadā — aptuveni 10 900 zemessargi.
1992. gada 19. martā gandrīz vienlaikus
pie Zemessardzes štāba tika nodibinātas
Augstākās padomes padomnieku rota,
kurai piešķīra Nr. 63, un Zemessardzes pa-
domnieku rota, kurai piešķīra Nr. 62.
1992. gada 1. maijā tika izveidota Ze-
messardzes štāba speciālo uzdevumu vie-
nība. 19. novembrī likvidēja Zemessardzes
SUV, Rīgas pulka ierindas operatīvās grupas.
To vietā tika izveidotas SUV apakšvienības
Zemessardzes brigādēs. 1995. gada 2. au-
gustā tika izdota pavēle par Zemessardzes
SUV reorganizāciju. Tika likvidēti SUV štati
Zemessardzes brigādēs un bataljonos un iz-
veidota viena SUV vienība, kas bija tieši pa-
kļauta Zemessardzes komandierim.
1992. gada rudenī Cēsīs nodibināja Ze-
messardzes Kājnieku mācību centru, kur
tajā pašā laikā notika pirmie kursi Lielbri-
tānijas instruktoru vadībā. No 1995. gada
janvāra mācību centrs strādāja regulāri, bet
no 18. septembra Cēsu Kājnieku mācību
centrs uzsāka patstāvīgu darbību ar batal-
jona tiesībām Zemessardzes 2. Vidzemes
novada brigādes sastāvā.
1993. gadā tika pieņemti likumi «Par
valsts aizsardzību» un «Par Latvijas Repub-
likas Zemessardzi».
1993. gadā Zemessardzes Cēsu bāzē
darbu uzsāka instruktoru skola —Kājnieku
mācību centrs.
1993. gada 18. martā sāka veidot Zemes-
sardzes aviāciju. Septembrī tika uzsākta Ze-
messardzes Aviācijas mācību centra «Spilve»
izveide, uz kura bāzes izveidoja Zemessar-
dzes aviācijas meklēšanas un glābšanas die-
nesta speciālo vienību. 1995. gadā Zemes-
sardzes Cēsu, Limbažu, Rēzeknes un Dau-
gavpils aeroklubi tika reorganizēti par aviā-
cijas vienībām. 1996. gadā tika izveidota arī
Jelgavas aviācijas vienība.
1993. gada rudenī Ogrē izveidoja sakar-
nieku mācību centru.
1994. gada 24. novembrī pieņēma «Li-
kumu par valsts aizsardzību», saskaņā ar
kuru Zemessardzi pakļāva Nacionālo bru-
ņoto spēku komandierim.
1994. gada 4. jūnijā LR Zemessardzes
priekšnieks apstiprināja Zemessardzes Jaun-
sardzes nolikumu, kas paredzēja jaunsargu
vienību izveidošanu visā valsts teritorijā.
2003. gada decembrī Jaunsardzi nodeva Aiz-
sardzības ministrijas pakļautībā.
1995. gada augustā Dobelē izveidoja
Zemessardzes Izlūku mācību centru.
1998. gadā sākās NBS reorganizācija, sa-
skaņā ar kuru Zemessardze bija pārveido-
jama, uz tās bāzes veidojot Sauszemes spēkus.
2002. gadā tika uzsāktas strukturālas re-
formas Zemessardzē.
2002. gada jūnijā aizsardzības ministrs
izdeva pavēli par Zemessardzes restruktu-
rizāciju, vairākus bataljonus apvienojot un
ZEMESSARdZEi 25
24
TēViJAS SARgS, NR.8, AuguSTS, 2016
Mācībās «Guard Ex 2003».
Latvijas
Zemessardze
vēstures griežos
(1991. — 2010.)
